"Augstsprieguma tīkls" atteicies no atzara pārbūves uz Ķemeru apakšstaciju Kurzemes loka projektā
"Jau iepriekš "Augstsprieguma tīkls" bija ziņojis, ka "Kurzemes loka" projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apmēra būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, "Augstsprieguma tīkls" ir atteicies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē," klāstīja Sproģis.
Viņš norādīja, ka esošais elektropārvades līnijas Ķemeru atzars ir 110 kilovoltu (kV) sprieguma elektrolīnija, kas izbūvēta 1961.gadā.
"Pārējie elektropārvades līnijas "Kurzemes loks" posmi, kas šķērso Ķemeru nacionālā parka teritoriju, tiks realizēti saskaņā ar sākotnējo projektu, elektrolīnijas balstiem izvēloties vietas, kurās nav iespējama ietekme uz aizsargājamajiem sulfīdus saturošajiem pazemes ūdeņiem," skaidroja kompānijas pārstāvis.
"Kurzemes loka" trešā posma Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) tika veikts no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada augustam, paredzētajā teritorijā izpētot esošo vides stāvokli, ietekmi uz vidi pārbūves un ekspluatācijās laikā, kā arī izstrādājot priekšlikumus nelabvēlīgo ietekmju samazināšanai vai novēršanai un veicot nepieciešamo monitoringa prasību izstrādi paliekošo ietekmju novērošanai. IVN galaziņojumā ir izvērtētas visu veidu ietekmes - ietekme uz cilvēkiem, floru, faunu, ainavu, aizsargājamām teritorijām.
"Kurzemes loks" ir energoinfrastruktūras projekts, kurā paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē. Kopā ar "Kurzemes loka" līnijas attīstīšanu un izbūvi "Augstsprieguma tīkls" paredz modernizēt apakšstacijas "Sloka", "Dzintari" un "Priedaine" un esošo gaisvadu līniju ievadus vai savienojumus Jūrmalā.
Tāpat patlaban tiek veikta izpēte jaunu apakšstaciju būvniecības nepieciešamībai Dubultos un Vaivaros, kā arī jaudas palielināšanai Priedainē, lai spētu apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu un garantēt drošu elektroenerģijas piegādi. Šāda modernizācija dos iespēju nākotnē nodrošināt reģiona attīstībai nepieciešamās pārvades sistēmas jaudas, jo, nerekonstruējot šo pārvades tīkla daļu, drīzumā tās var būt nepietiekošas.
"Kurzemes loks" ir daļa no lielāka - "NordBalt" - projekta, kurā veikta Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojuma izbūve, kā arī Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārvades tīkla pastiprināšana, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta realizācijas rezultātā tiks attīstīts Baltijas elektroenerģijas tirgus, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Uz sarakstu
