Pierīgas pedagogi lūdz nevirzīt valdībā jauno pedagogu atalgojuma modeli, pirms nav ņemti vērā viņu ieteikumi
Vēstulē amatpersonām pedagogi arī lūdz iepriekš rezervētos deviņus miljonus eiro novirzīt to izglītības iestāžu pedagogu darba likmes celšanai, kuri saņem minimālo atalgojumu.
Pierīgas pedagogi pauž pārliecību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi par pedagogu darba samaksas modeli ir sasteigti, kā arī nav ņemti vērā sociālo partneru, pašvaldību un izglītības nozaru pārstāvošo organizāciju viedokļi par turpmāku negatīvu ietekmi uz pedagogu darbu.
Vēstulei ir pievienotas vairākas tabulas ar aprēķiniem, kur, piemēram, ir aprēķināts, cik katrā klašu grupā pedagogam aizņem sagatavošanās konkrētam mācību priekšmetam un tā vadīšana. Pedagogi uzskata, ka ir jānosaka konkrēts stundu skaits par obligātajiem slodzē iekļaujamajiem papildu pedagogu darba pienākumiem. Nosakot tikai kopējo stundu skaitu, tiks veicināts nevienlīdzīguma princips starp izglītības iestādēm, pārliecināti Pierīgas pedagogi.
Noteikumos tiek lūgts pārskatīt Ādažu, Babītes, Baldones, Inčukalna, Mārupes, Saulkrastu, Stopiņu, Carnikavas, Ikšķiles, Lielvārdes, Salaspils, Olaines, Ķekavas novada pašvaldībām skolēnu skolotāju skaita attiecību un mainīt to uz 13:1. Pašreizējā attiecība ir 8,12:1, ko pedagogi uzskata par neadekvātu pieaugumu.
Vēstulē tiek minēta tiesiskās paļāvības principa pārkāpšana, jo jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ietekme uz vairākām Pierīgas pašvaldību skolu pedagogu algām un ilgtspējīgu attīstību esot vērtējama kā negatīva. Tādējādi tiek secināts, ka ministrija nav ņēmusi vērā jau maija sākumā nosūtīto Pierīgas pedagogu vēstuli.
"Secinām, ka šobrīd mēs kā Pierīgas izglītības iestāžu vadītāji nespējam nodrošināt šo principu, un attiecībā pret 835 pedagogiem, kuri strādā mūsu vadītajās izglītības iestādēs un kuriem paredzams atalgojuma samazinājums, tiks ignorēts viens no galvenajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem," teikts vēstulē amatpersonām.
Pozitīvi gan tiek vērtēta noteikumos iekļautā norma, kas paredz piemaksu fondu aprēķināt 13,5% apmērā no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas. Tomēr vēstules autori uzskata, ka skolotāja kā klases audzinātāja stundas ir iekļaujamas mācību plānā un klases audzinātāja pienākumi ir iekļaujami pedagoga pamatslodzē kā skolotāja tiešais darba pienākums, nevis kā papildu darbs, kurš ir apmaksājams no motivācijas fonda.
Vēstulē arī izteiktas bažas, ka pašvaldības, kurām katru mācību gadu septembrī palielināsies skolēnu skaits, nesaņems atbilstošu finansējumu skolēniem no 1.septembra līdz 31.decembrim. IZM tiek aicināta valsts budžetā ieplānot rezerves fondu pašvaldībām, kurās pieaug skolēnu skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī, paredzot samaksu pedagogiem mācību procesa nodrošināšanai, kā arī kvalitātes pakāpes ieguvušo pedagogu piemaksām.
Pierīgas pedagogi izteikuši vēlmi tikties ar valsts augstākajām amatpersonām, lai vēlreiz izskaidrotu un diskutētu par savu nostāju.
Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), tiesībsargam Jurim Jansonam, Saeimai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, kā arī sabiedrībai kopumā.
Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.
Ar piedāvāto pedagogu atalgojuma modeli nav apmierināta arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas jau iepriekš uzsvērusi, ka finansējuma apjoma samazināšanās draud teju lielākajai pašvaldību daļai.
Uz sarakstu
