Apkures izmaksu skaidrošanā izdomas un iemeslu netrūkst
Publiskotie "Karsto rēķinu" (www.karstierekini.lv) pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji par siltumenerģiju maksā ļoti atšķirīgas summas. Piemēram, kāda Mārupes nama iedzīvotāji par siltumenerģiju maksā 0,20 latus par kvadrātmetru, savukārt kādā mājā Garkalnē – 2,63 latus par kvadrātmetru.
Aptaujātie māju apsaimniekotāji un siltuma piegādes uzņēmumu pārstāvji min dažādus iemeslus:
SIA "Jēkabpils siltums" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko norāda, ka apkures rēķinus būtiski ietekmē mājas siltumpatēriņš, tādēļ būtu steidzami jāsāk dzīvojamo māju un iekšējo apkures sistēmu renovācija, bet tas ir mājas kopīpašnieku ziņā. Viņš atzīmē, ka Latvijā, tostarp arī Jēkabpilī, daudzas dzīvojamās mājas jau ir renovētas, un apkures rēķinu samazinājums tajās pierāda, ka šis process ir jāturpina.
"Tā kā siltumenerģija visiem patērētājiem dzīvojamās mājās maksā vienādi, bet apkures izmaksas dažādās mājās atšķiras, atšķirību iemesli būtu jāmeklē katras mājas siltumenerģijas patēriņā. Tie var būt visdažādākie - māju atšķirīgais tehniskais stāvoklis, būvkonstrukciju īpatnības, iekšējo apkures sistēmu tehniskais stāvoklis. Bieži vien māju iekšējie siltumtīkli koplietošanas telpās nav atbilstoši izolēti, māju koplietošanas telpu durvis vai vēdlodziņi tiek turēti vaļā, lai tur varētu iekļūt klaiņojošie dzīvniekiem," pauž A.Karpenko.
SIA "Talsu namsaimnieks" valdes loceklis Aleksandrs Tarabanovskis, savukārt uzsver, ka apkures izmaksas var ietekmēt ne tikai mājas tehniskais stāvoklis un iestatītie apkures parametri, bet arī negodprātīgie pilsoņi. "Izmaksas uz vienu kvadrātmetru ietekmē mājas tehniskais stāvoklis un iestatītie apkures parametri, piemēram, pazemināta temperatūra nakts laikā gan apkurei, gan siltajam ūdenim," viņš skaidro.
Viņš piebilst, ka maksu var ietekmēt arī negodprātīgie pilsoņi. "Piemēram, dzīvoklī nav siltā ūdens skaitītāja un dzīvoklī ir deklarēts viens cilvēks, bet dzīvo un silto ūdeni tecina vairāki. Līdz ar to kopējais patēriņš izdalās uz pārējiem. Pret šo, protams, cīnāmies gan mēs, gan arī māju iedzīvotāji," stāsta SIA "Talsu namsaimnieks" valdes loceklis. Viņš piebilst, ka izmaksas var ietekmēt arī mājas lielums un izvietojums.
SIA "Valmieras Namsaimnieka" pārstāve Inese Pabērza norāda, ka siltumenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu dzīvojamos namos atkarīgs arī no tā, vai un kā tiek veikta tā saucamā regulēšana atbilstoši laika apstākļiem un iedzīvotāju komfortam. Nozīmīgs ir pat tāds fakts, kā ārdurvju aizvēršana un citi siltuma taupības pasākumi, kas ietekmē kopējās apkures izmaksas.
Savukārt, SIA "Fortum Jelgava" komunikāciju vadītāja Guntra Matisa uzsver, ka apkures izmaksas var ietekmēt mājas tehniskais stāvoklis, taču ne mazāk svarīgi faktori ir arī ēkas iemītnieku uzvedība, paradumi un attieksme pret kopīpašumā esošo ēku.
"Dažādais ēku siltuma enerģijas patēriņš apkurei vistiešākā veidā ir atkarīgs no ēkas konstrukcijas, novietojuma, tilpuma, noēnojuma, norobežojošo konstrukciju materiāliem, kuri raksturo ēkas siltuma noturību, kā arī no logu, durvju un citu ēkas konstruktīvo elementu, piemēram, bēniņu, tehnisko koridoru, pagrabu un koplietošanas kāpņu telpu tehniskā stāvokļa," viņa skaidro.
Kā ziņots, pētījumā "Karstie rēķini" secināts, ka Latvijas likumos ir divas galvenās vājās vietas - nav vienotas sistēmas, pēc kuras namu apsaimniekotājiem būtu jāaprēķina siltuma izmaksas, kā arī nav vienota rēķinu parauga, kas ļautu saprast, vai cilvēki nepārmaksā.
Uz sarakstu
