Ceļu segums ziemā – kā ceļu kaisīšana ietekmē ceļu satiksmes dalībniekus

Foto: Shutterstock.com
Foto: Shutterstock.com

Ziemās ceļu segums mēdz būt neparedzams – tas var apledot, tikt klāts ar atkalu, apsnigt u.tml. kļūt grūti izbraucams, pat ja ir labas ziemas riepas. Visbīstamākais ceļa segums ir laikā, kad ir viegli nokrišņi un temperatūra ap nulli vai pāris grādu zem nulles – piemēroti apstākļi, lai veidotos apledojums un padarītu satiksmi īpaši bīstamu. Tādēļ šoreiz vairāk par to, kas valsts līmenī tiek darīts, lai padarītu ceļus drošākus visiem satiksmes dalībniekiem gada aukstajā un tumšajā daļā.

Kā tiek palielināta drošība uz ceļa ziemā?
Lielākā bīstamība ziemā – apledojis ceļa segums vai arī ceļa segums ar blīvi pieblietētu sniega kārtu. Šādos apstākļos pat vislabākās ziemas riepas var izrādīt slīdēšanas pazīmes. Šādos apstākļos sevi attaisno ziemas riepas ar radzēm, jo tieši uz ledus un pieblietēta sniega ziemas riepas ar radzēm ir efektīvas.

Autoceļu veidi
Valsts autoceļi pēc to nozīmes un lietojuma tiek iedalīti trīs kategorijās:
galvenie autoceļi – tie ir autoceļi, kas savieno Latvijas autoceļus ar citu kaimiņvalstu galvenajiem autoceļiem, kā arī – ceļi, kas savieno galvaspilsētu ar citām republikas pilsētām.
reģionālie autoceļi – savieno novadu administratīvos centrus – gan savā starpā vienu ar otru, gan arī ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem. Tāpat reģionālie autoceļi savā starpā savieno republikas pilsētas.
vietējie autoceļi – tie ir ceļi, kas savieno novadu administratīvos centrus ar citām novada pilsētām vai teritorijām, kā arī pagastu centriem.

Autoceļu uzturēšanas pasākumi un to piemērošanas ātrums mainīgos laikapstākļos ir atkarīgs no konkrēta ceļa klases. Klases tiek noteiktas pēc diviem parametriem – pēc autoceļa klasifikācijas un pēc dažādu transportlīdzekļu satiksmes intensitātes. Latvijā var runāt par piecām uzturēšanas klasēm.

A uzturēšanas klase – šādas uzturēšanas klases ceļa attīrīšana jāveic 3 stundu laikā, ja pastāvīgos laikapstākļos sniega segas biezums ir līdz 1 cm un mainīgos laikapstākļos – līdz 6 cm.

A1 uzturēšanas klase – uzturēšanas prasības ir līdzīgas kā A uzturēšanas klasei. Ceļu tīra tad, ja mainīgos laikapstākļos sniega biezums sasniedz 6 cm, tas tiek paveikts 4 stundu laikā.

B uzturēšanas klase – ja sniega segas biezums patstāvīgos apstākļos ir 4 cm vai mainīgos laikapstākļos 8 cm, šīs klases ceļš jāatrīda 6 stundu laikā.

C uzturēšanas klase – šādu ceļu attīrīšanai paredzētas 18 h apstākļos, ja sniega segas biezums mainīgos vai pastāvīgos laikapstākļos sasniedz 10 cm.

D uzturēšanas klase – atkarībā no sniega daudzuma jāattīra četras reizes sezonā.

Uzturēšanas klases nosaka arī to, cik ātri ir jāattīra sabiedriskā transporta pieturvietas. Būtībā noteikumi paredz, ka A, A1 un B klases autoceļu pieturvietu platformas jāattīra 24 stundu laikā, ja sniega segas biezums pārsniedz 10 cm.

Ceļu kaisīšana
Ceļu kaisīšana ir viena no tēmām, kas visvairāk nodarbina tieši pilsētniekus, jo sāls un smilts maisījums ietekmē ne tikai ledu, ko tam paredzēts kausēt, bet daudz vairāk. Kaisīšana ar sāli ir efektīva tikai tad, ja ceļa virsmas temperatūra nav zemāka par -10 grādiem. Normatīvi paredz, ka uz vienu brauktuves kvadrātmetru būtu jāizkaisa 10 līdz 40 gramu sāls.

Ar ko tiek kaisīti ceļi
Mitrinātais sāls – tas ir maisījums, ko veido parasts vārāmais sāls un sāls šķīdums. Uz ceļiem attiecīgi nonāk mitrs maisījums. Tādējādi sāls graudiņi uzreiz pielīp ceļa virsmai un netiek nopūsti nost, kā arī nekavējoties sāk iedarboties. Šis ir viens no efektīvākajiem un populārākajiem veidiem.

Magnija sāls – darbojas līdzīgi kā vārāmais sāls, taču ir dabai daudz draudzīgāks (un vidēji sešas reizes dārgāks). Tieši dārdzība nosaka to, ka vārāmais sāls joprojām ir populārākā izvēle.

Smilts-sāls maisījums – noteiktās proporcijās tiek samaisītas smiltis un sāls. Šāds maisījums ļauj izkaisīt mazāk sāls uz kvadrātmetru, vienlaikus izmantojot smiltis kā papildu pretslīdes materiālu.

Smilts – ceļi tiek kaisīti arī ar tīrām smiltīm. Smiltis ir labs pretslīdes materiāls, taču tās darbojas pasīvi atšķirībā no sāls, kurš spēj ledu arī kausēt. Tāpat smiltis no apledojuša ceļa var vienkārši nopūst nost.

Rievošana – C un D klases ceļus ne vienmēr kaisa. Kā alternatīvu izmanto pieblietētā sniega un/vai ledus klājuma rievošanu ar speciālām iekārtām, kas sakapā ledus virskārtu un padara saķeri ar ceļu labāku. Taču jāatceras, ka šāds ceļš jebkurā gadījumā prasa ļoti piesardzīgu braukšanu.

Kas nosaka kaisīšanas metodes izvēli?
To, kāda tieši kaisīšanas metode tiks izmantota, nosaka laikapstākļi, ceļa apstākļi, gaisa temperatūra un ceļa uzturēšanas klase. Mitrā sāls tehnoloģija primāri tiek izmantota pie augstākas gaisa temperatūras. Tā novērš apledojuma veidošanos, kā arī atbrīvo brauktuvi no sniega un ledus. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par -10 grādiem, tad tiek izmantots sāls un smilts maisījums, kas mazina ceļa virsmas slīdamību un uzlabo saķeri.

Jāatceras, ka neatkarīgi no izmantotās ceļa uzturēšanas vai kaisīšanas metodes ziemā braukšanas apstākļi nekādā veidā nav pielīdzināmi apstākļiem vasarā. Ceļš joprojām var būt slidens pat tad, ja tiek kaisīts atbilstoši apstākļiem, tādēļ ir jāievēro piesardzība jebkurā gadījumā.


Kāda ir sāls ietekme uz ceļu satiksmes dalībniekiem?
Ar sāli ceļu kaisīšanā ir kā ar medikamentiem – vienu kaiti ārstē, citas veicina. Diemžēl sāls radīto kaišu saraksts ir diezgan pagarš...
• Bojā automašīnu virsbūvi. Sāls pēc savas dabas ir nedaudz korodējošs materiāls. Ja tas ilgstoši atrodas uz automašīnas virsbūves elementiem, tas var ietekmēt rūsas veidošanos, krāsas bojāšanos, disku stāvokli u.tml. Tādēļ ziemā iesaka regulāri mazgāt automašīnas, lai šo nelabvēlīgo ietekmi mazinātu. Ziemas riepas sāls maisījums maz ietekmē, taču var skart diskus un arkas.
• Bojā apavus – sāls maisījums tiek izmantots arī ietvju kaisīšanai. Tāpat pilsētās nav iespējams izvairīties no brauktuvju šķērsošanas. Tur šī sniega un sāls slapjā putriņa ātri nonāk uz apaviem un bikšu galiem, tos bojājot ne tikai vizuāli, bet arī funkcionāli. Tādēļ laikā, kad ietves klāj sniega un ledus putra, ieteicams izvēlēties mitrumizturīgus apavus, bet, ja tādu ziemas apstākļiem piemērotu nav, – noteikti jāapstrādā apavi ar līdzekļiem, kas paredzēti mitruma atgrūšanai. Tas palīdzēs pagarināt apavu mūžu un izvairīties no neglītām baltām līnijām.
• Suņu ķepas – vēl kāda sāpīga tēma pilsētu iedzīvotājiem – suņu maigās ķepas ļoti cieš no sasālītajām ielām un ietvēm. Gādīgi sētnieki, zinot, ka apkopj mājas ar suņiem, biežāk izvēlas smiltis kā kaisāmo materiālu. Ja ar sētnieku nav paveicies, saimniekiem atliek vien rīkoties pašiem – izmantot speciālos suņu pēdu vaskus, kas veido aizsargkārtiņu uz maigajiem spilventiņiem un pasargā no sāls, vai arī – var mēģināt pierunāt savu četrkājaino draugu apaut suņu zābaciņus, kas pasargās ķepas.
• Koki – diemžēl kokiem un citiem augiem sāls nepatīk, tādēļ tie mēdz iznīkt, ja tiek pakļauti pārmērīgam sāls daudzumam.


Kāpēc sāls tiek izmantots?
Neraugoties uz savu negatīvo ietekmi, sāls tomēr sniedz virkni būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar citiem materiāliem. Ziemas riepas vien nespēj pasargāt autovadītājus. Sāls priekšrocības:
• tas ir piemērots mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem;
• to var lietot dažādos veidos;
• tas ir pilnīgi dabisks un sastopams dabā, līdz ar to neatstāj būtisku ietekmi uz vidi;
• salīdzinot ar citiem veidiem – lēts materiāls;
• pieredze lietošana, kas ļauj izvēlēties optimālāko risinājumu katrā situācijā;
• ērta pārvadāšana un pārkraušana.

Kā pasargāt sevi mainīgajos laikapstākļos?
Kaut arī autovadītāji nevar ietekmēt ceļu seguma stāvokli, taču katra spēkrata aprīkojums ir vadītāju rokās. Parūpējieties, lai jūsu vadītajai automašīnai būtu kvalitatīvas ziemas riepas. Ja nepieciešams, jaunas ziemas riepas meklējiet riepu lielveikalā Riepas1.lv. Tur atradīsiet visu lielāko ražotāju ziemas riepas, kā arī – ziemas riepas ar radzēm un diskus. Ieskatieties jau tūlīt un izvēlieties jaunas ziemas riepas vēl pirms sniega!