Jūrmalā tradicionāli svinēs Meteņus un Masļeņicu

Rīga, 5.febr., LETA. Gaidot pavasari, divās februāra svētdienās Jūrmalā tiks svinēti latviešu tradicionālie svētki Meteņi un slāvu tautu svētki Masļeņica, ļaujot jūrmalniekiem un pilsētas viesiem baudīt daudzveidīgu tautas tradīciju kultūras un izklaides programmu, aģentūru LETA informēja Jūrmalas domes pārstāve Inese Krieviņa.

Svētdien, 11.februārī, no plkst.11 Kauguru Kultūras nama pagalmā norisināsies amatniecības un gardumu tirdziņš, kur klātesošie varēs baudīt un iegādāties dažādus kārumus, piedalīties radošās darbnīcas, kā arī izjādēs ar ponijiem.

No plkst.13 līdz plkst.15 koncertā uz brīvdabas skatuves uzstāsies Latvijas postfolkloras grupa "Rikši", jauktais koris "Jūrmala", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Tapa", deju ansamblis "Karuselis" un izklaides studija "Larec".

Savukārt nedēļu vēlāk - 18.februāra svētdienā pie sanatorijas "Jantarnij bereg", Jaunķemeros, no plkst.12 līdz plkst.15 koncertā uzstāsies folkloras ansamblis "Berendejka", dziedātāji Deniss Harčenko un Anastasija Krilova, vokālais ansamblis "Dušečka", kā arī cirka mākslinieki.

Svētku apmeklētāji varēs iet rotaļās un piedalīties konkursos, tostarp pārbaudīt spēkus, rāpjoties sešus metrus augstā stabā un iemēģinot staigāšanu ar koka kājām - ķekatām.

Tāpat būs iespēja vizināties ar zirgiem, piedalīties bruņinieku cīņās un mieloties ar pankūkām. Svētku noslēgumā tiks dedzināta salmu lelle, kas simbolizē atbrīvošanos no aizvadītā gada likstām, ziemas atkāpšanos un pavasara tuvošanos.

Meteņi jeb metenis latviešiem ir seni ziemas pavadīšanas un pavasara gaidīšanas svētki, kuros nozīmīgi ir maģiski auglības rituāli, lai veicinātu labas ražas gadu. Meteņos, kas tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu, tāpat kā citos ziemas svētkos ļaudis sendienās gājuši ķekatās, braukuši ciemos un mielojušies pirms lielā gavēņa.

Savukārt Masļeņica ir sena pavasara gaidīšanas tradīcija slāvu tautām. Svētku laikā tiek līksmi pavadīta garā, aukstā ziema un sagaidīts pavasaris. Masļeņicu pareizticīgie sendienās svinēja septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Ļaudis satikās ar tuviniekiem, tuviem un tālākiem paziņām, pirms gavēņa palūdza cits citam piedošanu un, kad miers salīgts, priecājās krāšņos svētkos ar ēdienu un izklaižu pārpilnību.