Jūrmalas aizsardzības biedrība rosina atcelt ierobežojumus vēlētāju apvienību dalībai pašvaldību vēlēšanās

Rīga, 6.sept., LETA. Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) rosina atcelt likumā noteiktos ierobežojumus vēlētāju apvienību dalībai pašvaldību vēlēšanās, aģentūru LETA informēja JAB valdes loceklis un Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms ("Tev, Jūrmalai!", Jaunā konservatīvā partija).

Vakar JAB tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), lai apspriestu iespēju atcelt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu, kas patlaban neļauj vēlētāju apvienībām iesniegt deputātu kandidātu sarakstus republikas pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000.

Kronblūms uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ja neveic grozījumus likumā, vēlētāju apvienības beidz pastāvēt. "Pūce personīgi piekrita manam viedoklim, ka šis ierobežojums būtu jālikvidē, tomēr par šādu izmaiņu nepieciešamību būtu jālemj Saeimas deputātiem, kuri saņems Administratīvi teritoriālās reformas sabiedriskās apspriešanas rezultātus," sacīja Kronblūms.

JAB aptaujā pirms 2018.gada Saeimas vēlēšanām ierobežojuma atcelšanu atbalstīja partijas "Attīstībai/Par", "Progresīvie", "Latvijas Reģionu apvienība" un "No sirds Latvijai". To neatbalstīja "Jaunā vienotība" un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bet no pārējām partijām viedokli iegūt neizdevās, piebilda Kronblūms.

Pašvaldības deputāts uzskata, ka atbilstoši pašvaldības principam vietējās pašvaldības ievēlēšana ir balstīta idejā, ka vietējā sabiedrība pati risina savas problēmas un regulē vietējo dzīvi, tostarp, ievēlot savus pārstāvjus pašvaldībās. Ja pašvaldībās ievēlēto pārstāvju lēmumi var būt atkarīgi no nacionālā līmenī pieņemtiem politiskās partijas lēmumiem, tad šāda sistēma nonāk pretrunā ar vietējās pašvaldības iedzīvotāju interesēm un līdz ar to arī pašvaldību autonomijas principu. 

Tieši šī iemesla dēļ vietējo pašvaldību vēlēšanu sistēmai būtu jānodrošina aktīvām vietējo iedzīvotāju grupām, kuriem ir kopīgas intereses vietējo problēmjautājumu risināšanā, iespēju kandidēt vēlēšanās tādā pašā apmērā kā politiskajām partijām, piebilda Kronblūms.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti pierāda, ka iedzīvotāji novados, kuros ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, vairāk uzticas tieši vēlētāju apvienību izvirzītiem kandidātiem. Šajās pašvaldībās pēdējās divās vēlēšanās vairāk nekā 80% deputātu ievēlēti tieši no vēlētāju apvienībām. 

Šādos apstākļos nav saskatāma nepieciešamība pēc vēlētāju apvienību ierobežojuma turpmākas pastāvēšanas. Turklāt partijas pēc savas būtības ir ideoloģiski veidojumi, bet pašvaldības pārsvarā risina vietēja rakstura saimnieciskus jautājumus.

Arī citu demokrātisku Eiropas valstu pieredze liecina, ka noteiktais ierobežojums nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Vēlētāju apvienībām nav šādu ierobežojumu pašvaldību vēlēšanās Igaunijā, Lietuvā un lielākajā daļā Eiropas valstu. Atsevišķās valstīs tās var piedalīties arī parlamenta vēlēšanās, skaidroja Kronblūms.