Jūrmalas krasta kāpas stabilizē ar dabiskām metodēm

Kā pilsētas informācijas portālu Jurmala24.lv informēja Jūrmalas pilsētas pašvaldība, iespējams, iedzīvotājiem var rasties jautājumi, kāpēc nepieciešama kāpu stabilizēšana, taču kāpas nozīme pilsētas tuvumā un citās aktīvi izmantotās teritorijās ir nepārvērtējama. Ilgākā laika periodā krasta kāpas darbojas kā dabisks amortizators - vētru laikā tās tiek noskalotas, bet periodos starp vētrām - atjaunojas. Krasta kāpas valnis ierobežo jūras viļņu, kā arī vēja brāzmu un pludmales smilšu nonākšanu apbūvētās teritorijās.

Priekškāpa ir jūras krastā izveidojušās krasta līnijai paralēlas vaļņveida formas, kas izveidojušās, vējam pārvietojot smiltis no pludmales iekšzemes virzienā. Kāpu attīstību veicina videi atbilstošas veģetācijas (kāpu graudzāles u.c. augi) klātbūtne. Priekškāpu klātbūtne krasta joslā ir viens no drošākajiem krasta stabilitāti apliecinošajiem rādītājiem. Priekškāpa ir trausls dabas vides elements, kam raksturīga īpaši strauja mainība jūras viļņu, vēju un cilvēku iedarbības dēļ. Kāpu trauslums ir skaidrojams ar to, ka tās sastāv no nesaistītām smiltīm, to sedzošā veģetācija parasti nav blīva, un tās bieži ir pakļautas pārmērīgai pludmales apmeklētāju slodzei, rezultātā pludmales augi tiek nobradāti.

Lai skaidrotu šos jautājumus, jūrmalnieki 1.februārī tika aicināti uz informatīvu sanāksmi, kurā vides eksperts, ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis un pašvaldības Vides nodaļas speciālisti pastāstīja par pagājušajā gadā veikto krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas - pasākumu lietderību. Kāpu stabilizēšanas pasākumi veikti saskaņā ar Lapinska ieteikumiem un izstrādāto metodiku.

Regulāri pasākumi krasta kāpu aizsardzībai Jūrmalā tika atsākti 2015.gadā Kaugurciema pludmalē. Kaugurciema pludmale tika izvēlēta, jo šī jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Jau šobrīd Kaugurciema peldvieta ir gandrīz divas reizes šaurāka par pārējām pilsētas pludmalēm. Turklāt arī pēdējās desmitgades stiprās vētras veicinājušas krasta eroziju. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, Kaugurciema pludmalē pagājušajā gadā tika savests vairāk nekā 3700 kubikmetru smilšu, tās izklātas apmēram 500 metru garumā uz Jaunķemeru pusi 30 centimetru biezā, slīpā slānī. Tās iegūtas tepat Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā, līdz ar to piebērtās smiltis ir ļoti līdzīgas pludmalē esošajām. Darbi tika paveikti, nebojājot dabisko vidi, augus un kārklus, kas krasta zonas nostiprināšanai tika sastādīti pagājušā gadsimta 80.gados, saglabājot un saudzējot veģetāciju, kuras izpēte veikta 2014.gadā.

Lapinskis pastāstīja, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks minēja arī to, ka piebērtās smiltis gandrīz pilnībā iekļaujas ainavā, uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte.

Vēl viens no pasākumiem krasta kāpu stabilizēšanai, ko veic pašvaldība, ir kārklu stādīšana. Pērn tie iestādīti pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās. Kārklu zona pludmalē tiek atjaunota regulāri, savulaik stādītas arī graudzāles - smiltāju kāpuniedre Majoru pludmalē. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.

Šogad pašvaldība plāno kāpu stabilizēšanu Kaugurciema pludmalē, pieberot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Tas ir pirmais šāda veida pasākums Jūrmalas pilsētas piekrastē noskaloto kāpu stāvokļa uzlabošanai.

Uz sarakstu