LVĢMC: Pērn nevienā Latvijas pilsētā gada griezumā nav pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvie pieļaujamie rādītāji

Rīga, 4.jūl., LETA. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotajiem datiem, 2017.gada griezumā nevienā Latvijas pilsētā nav pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvie pieļaujamie rādītāji, aģentūru LETA informēja LVĢMC sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis.

Viņš skaidroja, ka LVĢMC pārskatā par gaisa kvalitāti ir ietverta informācija par dažādu piesārņojošo vielu, piemēram, sēra un slāpekļa dioksīdu, gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz 10 mikrometriem un 2,5 mikrometriem jeb MP10 un MP2,5, benzola, svina, kadmija, niķeļa, arsēna u.c. koncentrāciju gaisā.

"Analizējot datus visās novērojumu stacijās gan aglomerācijā Rīga, gan zonā Latvija, tiek secināts, ka 2017.gadā nevienai no piesārņojošām vielām netiek pārsniegts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai," apgalvoja Vizbulis.

Dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā esošo piecu staciju veiktos mērījumus, bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa stacijas, kas izvietotas dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.

Tajā pašā laikā, Rīgā novēroti slāpekļa dioksīda, PM10 daļiņu, benz(a)pirēna augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa koncentrācijas pārsniegšana. Tas nozīmē, ka ir bijuši periodi, kuros minēto vielu koncentrācija gaisā bijusi tuvu cilvēku veselībai ietekmējošiem rādītājiem. Ministru kabineta (MK) noteikumos ir noteikts, cik dienas vai stundas minēto ķīmisko vielu koncentrācija var pārsniegt augšējā piesārņojama novērtēšanas slieksni.

Liepājā augšējā piesārņojuma novērtēšanas slieksnis ticis pārsniegts PM2,5 daļiņām un benz(a)pirēnam, savukārt Ventspilī - benzolam.

"Pārsniedzot augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, ir jāņem vērā attiecīgi MK noteikumi par gaisa kvalitāti, kur teikts, ka šādos gadījumos ir jāturpina veikt stacionāros mērījumus kopā ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā," gaisa kvalitātes jautājuma risināšanu aprakstīja LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.

Kā ziņots, novērojumu stacijā Brīvības ielā, Rīgā, šogad jau bijušas vismaz 38 dienas, kurās pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai, liecina LVĢMC operatīvā informācija.

LVĢMC apkopotie dati liecina, ka 2018.gada pirmajos četros mēnešos Brīvības ielā, Rīgā, reģistrēti 26 pārsniegšanas gadījumi, un atbilstoši operatīvajiem datiem šomēnes bijušas vēl vismaz 12 dienas, kurās PM10 daudzums pārsniedzis 50 mikrogramu kubikmetrā.

Lielākais gaisa piesārņojums putekļu dēļ pilsētās parasti ir martā un aprīlī, kad iestājas sauss un saulains laiks un gaisā nereti paceļas ielās sakrājušās smiltis un sāls. Gaisa kvalitāte maijā parasti uzlabojas, bet sausuma dēļ šogad tā nav noticis.

Pērn visa gada laikā Brīvības ielā, Rīgā, bija 30 dienu, kurās pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs sīko putekļu dēļ. Šādu dienu skaits 2016.gadā bija 39, 2015.gadā - 51, 2014.gadā - 62, 2013.gadā - 74.

Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Lielāko risku veselībai rada gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu laika.