Majoru muižas dārza svētkos atklās tās renovācijai veltītu sabiedriskās līdzdalības akciju

Rīga, 6.sept., LETA. Majoru muižas dārza svētkos 9.augustā plkst.13 atklās tās renovācijai veltītu sabiedriskās līdzdalības akciju, aģentūru LETA informēja biedrības "Majoru muiža" vadītājs Gints Sūna.

Viņš skaidroja, ka šajā pasākumā biedrība sāks "sabiedriskās domas un intereses piesaistīšanas kampaņu". Tās mērķis ir aicināt Jūrmalas novada pašvaldību attiekties pret Majoru muižu kā kultūrvēsturisku pieminekli, rodot piemērotu risinājumu muižas kompleksa renovācijai. Pēc viņa domām, muiža var pilīt Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem nepieciešamās sadzīves, izglītības, sporta un kultūras funkcijas.

Turpmāk biedrība plāno sadarbību ar ģimeņu un individuālo sporta pasākumu organizatoriem, citām Jūrmalas pilsētas nevalstiskajām organizācijām un pašdarbības kolektīviem, lai sāktu muižas kompleksa ēku apgūšanu, labiekārtošanu un tuvinātu mecenātu atsaucību Jūrmalas Laulību pils izveidei muižas galvenajā ēkā.

Sūna norādīja, ka līdz šim uz aicinājumu piedalīties kampaņā atsaukušies Jūrmalas deju un tradīciju kolektīvi "Ābelīte" un "Skance", "TC Dance Academy", biedrība "Jūrmalniekiem", "Fonds Trīs Latvijas tenori", Sēmes pagasta rožu kolekcijas dārzs "Rozītes" un "Jūrmalas Pensionāru biedrība".

"Diemžēl jau gadiem no Jūrmalas domes puses nav sekojusi aktīva un saimnieka cienīga rīcība šī kompleksa uzturēšanā un sakārtošanā. Sabiedrībai vērtīgais īpašums iet bojā. Muižas parks un dārzs ir nepietiekoši kopts," par muižas tehnisko stāvokli pauda Sūna.

Nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66 jeb Majoru muižas kompleksu veido 2,5 hektāri zemes un 13 būves, no kurām divas ir kapitālas celtnes, turklāt viena - Majoru muižas dzīvojamā ēkā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura četru telpu interjera dekoratīvā apdare atzīta arī par mākslas pieminekli. Majoru muižas kungu māja celta ap 1910.gadu kā vasaras rezidence un medību pils pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.

2011.gadā Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja konkursa nolikumu, kura mērķis bija rast Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju un viesu interesēm atbilstošāko Majoru muižas kompleksa izmantošanas veidu, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu un darba grupas dalībnieku vērtējumu, pirmā vieta tika piešķirta gan Andra Mieriņa priekšlikumam "Majoru muiža - "dzīvais muzejs", gan Andras Briekmanes idejai "A.Kronenberga pasaku parks un radošās kultūras centrs", aģentūru LETA tolaik informēja Jūrmalas pašvaldībā.

Tāpat Jūrmalas pilsētas pašvaldība 2013.gadā apstiprināja investīciju programmu no 2014. līdz 2016.gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā. Tika apsvērts, ka no tiem astoņus miljonus latu varētu novirzīt muižas kompleksa attīstībai. Neraugoties uz to, Majoru muižās kompleksā atjaunošanas darbi līdz šim vēl nav notikuši.