Pirmajā ceturksnī pašvaldību budžeta ieņēmumi auguši par 5,3%, bet izdevumi - par 10,5%
2018.gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanu pašvaldībās.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 30,9 miljoniem eiro jeb 5,3% un sasniedza 619,1 miljonu eiro. Nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 7,9 miljoniem jeb 2%.
Vērtējot lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas - iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) - redzams, ka IIN ieņēmumi pieauguši par 19,9 miljoniem eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēdējo piecu gadu laikā šis ir otrs straujākais IIN pieauguma temps, atpaliekot tikai no pieauguma tempa 2016.gada pirmajā ceturksnī, kad tas bija 7,5%. Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājušies par 13,4 miljoniem eiro jeb 14,7%. FM piebilda, ka šī ir vienīgā reize piecu gadu laikā, kad NĪN ieņēmumi krītas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
IIN izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā, nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar 2018.gada 1.janvāri. FM skaidroja, ka nodokļu reformas rezultātā tika veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmē IIN ieņēmumus, kā, piemēram, paaugstināta minimālā alga no 380 eiro uz 430 eiro, ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem.
IIN ieņēmumus palielināja arī straujais bruto darba algas pieauguma temps, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gadā sasniedza 7,9%, un 2018.gadā pēc FM prognozēm darba alga turpinās pieaugt. IIN ieņēmumu pieaugums būtu vēl straujāks, taču tos būtiski samazināja IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem šā gada pirmajā ceturksnī tika veiktas IIN atmaksas 43,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,4 miljoniem eiro jeb 39,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017.gadā. FM piebilda, ka IIN ieņēmumi pirmajā ceturksnī ir pārsnieguši valsts budžeta likumā minēto garantēto IIN apjomu pašvaldībām pirmajā ceturksnī.
NĪN ieņēmumi pirmajā ceturksnī samazinājušies visās pozīcijās - par zemi, par ēkām, kā arī par mājokļiem. NĪN ieņēmumi par zemi samazinājušies par 7,3 miljoniem eiro, šo samazinājumu daļēji var skaidrot ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums - kultūras piemineklis -, kā arī pašvaldību apstiprinātie atvieglojumi. Tomēr, ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma likmi no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldības, NĪN ieņēmumi jāanalizē pašvaldību griezumā.
2018. gada pirmajā ceturksnī NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājušies 108 no 119 pašvaldībās. No kopējiem NĪN ieņēmumiem 41,7% jeb 32,6 miljoni eiro ir NĪN ieņēmumi Rīgā. Salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, NĪN ieņēmumi Rīgā samazinājušies par astoņiem miljoniem eiro, kas ir daļēji skaidrojams ar Rīgas domes pieņemtajiem atvieglojumiem.
2018.gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā par 27,9 miljoniem eiro jeb 18,9% pieaudzis valsts budžeta transfertu apjoms, veidojot 175,5 miljonus eiro. Par 26,9 miljoniem eiro pieauguši valsts transferti ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Ne nodokļu ieņēmumi 2018.gada pirmajā ceturksnī samazinājušies par 5,5 miljoniem eiro un veidoja 12,6 miljonus eiro. Samazinājums saistīts ar zemes īpašuma pārdošanu 2017.gada pirmajā ceturksnī. Savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem saglabājušies pērnā gada līmenī - 33,3 miljoni eiro.
Kopējie pašvaldību izdevumi 2018.gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 51,5 miljonu eiro jeb 10,5% un sasniedza 544,7 miljonus eiro. Izdevumu pieaugums 2018.gada pirmajā ceturksnī ir lēnāks nekā 2017.gada pirmajā ceturksnī, kad tas bija 11,1% apmērā.
Sevišķi strauju pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni pieauguši par 26,5 miljoniem eiro jeb 54,5% un šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 75 miljonus eiro. Kapitālie izdevumi pieauguši gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektu realizācijai. Salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai pieauguši gandrīz trīskārtīgi, taču 2017.gadā aktīvākā ES fondu projektu realizācija sākās gada otrajā pusē. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, kas pieauga par 17,5 miljoniem eiro.
Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni pieauguši par 25,1 miljonu eiro jeb 5,6% un sasnieguši 469,7 miljonus eiro. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 17 miljoniem eiro jeb 7,3% un 9,5 miljoniem eiro jeb 7,4%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam pamatā saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu ar šā gada 1.janvāri. Lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauguši par 2,5 miljonus eiro. Tāpat ietekmi uz uzturēšanas izdevumu pieaugumu veicināja sociālie pabalsti, kas, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, pieauguši par 2,1 miljonu eiro jeb 9,3%.
Uz sarakstu
