Rīgas pašvaldību sadarbības teritorijā plānots iekļaut Jūrmalu un 11 Pierīgas pašvaldības
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam ministrijai uzdots ieviest pilnveidotu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu. VARAM ir doti uzdevums, konsultējoties ar pašvaldībām, noteikt valstī administratīvo teritoriju grupas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvarā pašvaldības var apvienoties vai sadarboties.
Ministrijai uzdots līdz šī gada 1.septembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par sadarbības teritoriju izveidošanu. Likumprojekts nosaka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi, kur izveidojamām pašvaldību sadarbības teritorijām tiek noteikts administratīvās teritorijas statuss.
Likumprojekta pielikumā ir noteiktas 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, izņemot nacionālās nozīmes centru Jūrmalu, jo šajā gadījumā Jūrmalai ar Rīgu ir kopēja administratīvā robeža, tādejādi veidojot sasaisti abām pilsētām kopā ar apkārtējām pašvaldībām.
Visvairāk jeb 13 pašvaldības paredzēts iekļaut Rīgas pašvaldību sadarbības teritorija. Tajā būs Rīgas pilsēta, Jūrmalas pilsēta, kā arī Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Salaspils novads, Stopiņu novads, Saulkrastu novads.
Liepājas pašvaldību sadarbības teritorijā paredzēts apvienot deviņas pašvaldības - Liepājas pilsētu, Aizputes novadu, Durbes novadu, Grobiņas novadu, Nīcas novadu, Pāvilostas novadu, Priekules novadu, Rucavas novadu un Vaiņodes novadu. Cēsu un Valmieras pašvaldību sadarbības teritorijās katrā plānots apvienot astoņas pašvaldības. Cēsu pašvaldību sadarbības teritorijā ietilps Amatas novads, Cēsu novads, Jaunpiebalgas novads, Līgatnes novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads un Vecpiebalgas novads, bet Valmieras pašvaldību sadarbības teritorijā - Valmieras pilsēta, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Rūjienas novads, Strenču novads.
Savukārt Jēkabpils pašvaldību sadarbības teritorijā plānots iekļaut septiņas pašvaldības - Jēkabpils pilsētu, Aknīstes novadu, Jēkabpils novadu, Krustpils novadu, Pļaviņu novadu, Salas novadu un Viesītes novadu.
Četras pašvaldību sadarbības teritorijas pārklāsies ar pašreizējā novada teritoriju - Alūksnes pašvaldību sadarbības teritorijā būs tikai Alūksnes novads, Gulbenes pašvaldību sadarbības teritorijā tikai Gulbenes novads, Līvānu pašvaldību sadarbības teritorijā - Līvānu novads, bet Valkas pašvaldību sadarbības teritorijā - Valkas novads.
Aizkraukles pašvaldību sadarbības teritorijā paredzēts iekļaut Aizkraukles novadu, Jaunjelgavas novadu, Kokneses novadu, Neretas novadu un Skrīveru novadu, Balvu pašvaldību sadarbības teritorijā iekļaus Baltinavas novadu, Balvu novadu, Rugāju novadu un Viļakas novadu.
Bauskas pašvaldību sadarbības teritorijā būs Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads, Daugavpils pašvaldību sadarbības teritorijā - Daugavpils pilsēta, Daugavpils novads un Ilūkstes novads, bet Dobeles pašvaldību sadarbības teritorijā - Auces novads, Dobeles novads un Tērvetes novads.
Jelgavas pašvaldību sadarbības teritorijā būs Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads, Krāslavas pašvaldību sadarbības teritorijā - Krāslavas novads un Dagdas novads, bet Kuldīgas pašvaldību sadarbības teritorijā - Kuldīgas novads, Alsungas novads un Skrundas novads.
Limbažu pašvaldību sadarbības teritorijā paredzēts iekļaut trīs pašvaldības - Limbažu novadu, Alojas novadu un Salacgrīvas novadu, Ludzas pašvaldību sadarbības teritorijā četras pašvaldības - Ludzas novadu, Ciblas novadu, Kārsavas novadu un Zilupes novadu, bet Madonas pašvaldību sadarbības teritorijā četras pašvaldības - Madonas novadu, Cesvaines novadu, Ērgļu novadu, Lubānas novadu un Varakļānu novadu.
Savukārt Ogres pašvaldību sadarbības teritorijā plānots apvienot Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu, Preiļu pašvaldību sadarbības teritorijā - Preiļu novadu, Aglonas novadu, Riebiņu novadu un Vārkavas novadu, bet Rēzeknes pašvaldību sadarbības teritorijā - Rēzeknes pilsētu, Rēzeknes novadu un Viļānu novadu.
Saldus pašvaldību sadarbības teritorijā paredzēts iekļaut divas pašvaldības - Saldus novadu un Brocēnu novadu, Siguldas pašvaldību sadarbības teritorijā sešas pašvaldības - Inčukalna novadu, Mālpils novadu, Krimuldas novadu, Ropažu novadu, Sējas novadu un Siguldas novadu, bet Smiltenes pašvaldību sadarbības teritorijā divas pašvaldības - Smiltenes novadu un Apes novadu.
Savukārt Talsu pašvaldību sadarbības teritorijā iekļaus Talsu novadu, Dundagas novadu, Mērsraga novadu un Rojas novadu, Tukuma pašvaldību sadarbības teritorijā -Tukuma novadu, Engures novadu, Jaunpils novadu un Kandavas novadu, bet Ventspils pašvaldību sadarbības teritorijā Ventspils pilsētu un Ventspils novadu.
VARAM skaidro, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas mērķis ir nostiprināt teritorijas ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tādejādi valstī veicinot policentrisku attīstību. Kā viens no priekšnosacījumiem ekonomiskai izaugsmei un investīciju piesaistei ir pašvaldību kapacitātes nostiprināšana, kas ļautu īstenot arī pamatotu decentralizāciju un pilnveidotu teritorijas attīstības plānošanu ap reģionālās un nacionālās nozīmes, radītu priekšnosacījumus sniegt pēc iespējas kvalitatīvākus un pieejamākus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem, korelācijā ņemot vērā iedzīvotāju dzīves vietas un plūsmu uz darba vietām, kā arī praktiskās pakalpojumu saņemšanas vietas. Līdz ar to pašvaldībām kopdarbībā un sadarbībā ar citām iesaistītām valsts institūcijām būtu analizējams izglītības, kultūras un sporta iestāžu tīkls, veselības aprūpes iestāžu tīkls, sociālo aprūpes iestāžu tīkls, ceļa infrastruktūras attīstības tīkls, sabiedriskā transporta nodrošinājuma tīkls, komunālās saimniecības tīkls, valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls un tajā sniegto pakalpojumu apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana un teritorijas ekonomiskā attīstība.
Vienlaikus, lai pašvaldību darbu sadarbības teritorijās organizētu pēc iespējas efektīvi un lietderīgi, sadarbības teritorijās ietilpstošām pašvaldībām būtu jāizvērtē un jāpieņem lēmumi, kuru autonomo funkciju izpildē tās sadarbojas, veidojot kopīgas pašvaldību iestādes, vai nodod cita citai atsevišķu to kompetencē esošu funkciju izpildi likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.
Valsts sekretāru sanāksme uzdeva VARAM likumprojektu un anotāciju saskaņot ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Valsts kanceleju un Latvijas Pašvaldību savienību.
VARAM lūgs arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Reģionālo attīstības centru apvienības viedokli, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera par to sniegs atzinumu.
Uz sarakstu
