Saeima atliek lemšanu par strīdīgajiem grozījumiem, kas regulētu pašvaldību izdevumu iznākšanas biežumu

Rīga, 18.janv., LETA. Saeima šodien izslēdza no darbakārtības lemšanu par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", ar kuriem tiek spriests, vai ierobežot pašvaldību informatīvo izdevumu iznākšanas biežumu, kas izraisījuši domstarpības starp preses izdevējiem un pašvaldībām.

Deputāts Edvards Smiltēns (LRA), mudinot likumprojektu izslēgt no sēdes, pauda viedokli, ka pašlaik tas nav kvalitatīvs. Viņaprāt, likumā tomēr ir jānosaka ierobežojumi šādus izdevumus izdot ne biežāk kā reizi mēnesī, tomēr pilnībā aizliegt tos arī nevarot, jo daudzviet tie esot vienīgais informācijas avots par pašvaldībā notiekošo. Vienlaikus viņš mudināja nodrošināt iespēju pašvaldību izdevumos izpausties ne tikai valdošajiem politiķiem, bet arī opozīcijai.

Kā ziņots, 9.janvārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes (KP) un preses izdevēju argumentus, noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā plānots paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.

Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.

Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.

Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.

Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts retoriski taujāja, ko pašvaldības savā izdevumā varētu publicēt biežāk nekā reizi mēnesī. Viņš netieši vērsa uzmanību, ka atsevišķos gadījumos šīs publikācijas var tikt izmantotas kādu pašvaldību vadītāju partiju reklamēšanai.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne norādīja, ka pašreizējo situāciju nākas risināt ar likuma grozījumu piedāvājumu, jo cerības, ka pašas pašvaldības to atrisinās pašregulācijas ceļā, nav attaisnojušās. KM pārstāve arī norādīja uz citu šodien atbalstīto normu, ko, ņemot vērā izskanējušās diskusijas komisijas sēdē un līdzšinējo praksi, pašvaldības varētu vēlēties tulkot pretēji normas mērķim, proti, ka, piemēram, pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" un SIA "Rīgas nami" drīkstētu publicēt informāciju par savu darbību, savukārt šādu informāciju šajos izdevumos būtu liegts publicēt privātajiem uzņēmējiem. Tāpēc viņa rosināja veikt izmaiņas attiecīgajā normā, tomēr par šo jautājumu plašas debates neraisījās un komisija par to nelēma.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis komisijas sēdē pauda, ka iepriekš darba grupā strādāts, lai rastu risinājumu situācijai, kad pašvaldības izdevumi konkurē ar preses izdevumiem. Savukārt šodien atbalstītais priekšlikums pārsvītro šajās diskusijās līdz šim panākto progresu.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča pauda atbalstu iecerei saglabāt tiesības pašvaldībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu. Viņa norādīja, ka pašvaldībai var būt vairākas sēdes mēnesī, tāpēc nepieciešams ļaut pašvaldībai pēc saviem ieskatiem noteikt izdevumu publicēšanas regularitāti.

KP un preses izdevēju atbalstītais priekšlikums par iznākšanu reizi mēnesī neattiektos uz tiem informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un to institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus, bet skartu tikai tos pašvaldību izdevumus, kur būtu plašāka informācija.

KP vadītāja priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama pauda pārsteigumu, ka pašvaldības nevēlas rast kompromisu, savukārt pārējiem diskusijas dalībniekiem regulāri nākas piekāpties. Viņa norādīja, ka izdevuma publicēšana mēnesī būtu tikai saprātīga, jo tādā veidā tas nekonkurētu ar biežāk iznākošu vietējo preses izdevumu. "Tas ir tāds mazumiņš, ko mēs prasām (..) Par ko mēs laužam šķēpus? Par to, kas, varētu teikt, ir diezgan nožēlojams kompromisa variants," akcentēja KP vadītāja.

Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (V) pauda viedokli, ka no šāda regulējuma noteikšanas nebūšot nekāds labums reģionālajai presei. Šāds solis nepalielināšot iedzīvotāju pirktspēju, un cilvēki vispār palikšot bez informācijas.

LPIA izpilddirektors skaidroja, ka, saņemot pašvaldības izdevumu bez maksas, cilvēks neapsvērs pirkt presi par naudu. Savukārt, ierobežojot pašvaldību izdevumu iznākšanas biežumu, tas pozitīvi ietekmēs reģionālās preses izdevumus, sacīja Līcis.

LPIA un Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski iebilst pret Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu neierobežot pašvaldību izdevumu biežumu, tika teikts abu asociāciju kopīgi izplatītā paziņojumā. Asociācijas ir pret likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldībām" tālāku virzību, jo uzskata, ka pēdējā brīdī iesniegtais anonīmu autoru priešlikums apdraud neatkarīgās preses ilgtpēju Latvijā.

Paziņojumā norādīts, ka 9.janvārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tika pieņemts alternatīvs priekšlikums 14.1 panta redakcijai, nosakot, ka pašvaldības informatīvā izdevuma izdošanas biežumu nosaka pašvaldības dome, pieņemot saistošos noteikumus. LŽA un LIPA aicina nevirzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē ar šādu redakciju.

Paziņojumā uzsvērts, ka LPIA un LŽA jau ilgstoši piedalās darba grupā, kas sniedz ieguldījumu likumdošanas izmaiņu priekšlikumu izstrādāšanā. Abas profesionālās organizācijas bija skaidri formulējušas savu nostāju - likumā noteikt, ka informatīvais izdevums iznāk ne biežāk kā reizi mēnesī. Organizācijas ir sašutušas, ka alternatīvais priekšlikums - bez iesniedzēja autora un pamatojošās argumentācijas - iepriekš netika publiskots, un tiek virzīts tālāk steigā un ignorējot nevalstisko organizāciju iepriekš skaidri formulēto viedokli.

Jau vairākus gadus publiskajā telpā izskan kritika par situāciju, kad daudzu pašvaldību bezmaksas izdevumi konkurē ar vietējiem preses izdevumiem, turklāt tajos informāciju pasniedzot nekritiski.