UR apstrīd Datu valsts inspekcijas lēmumu par soda piemērošanu

Inspekcija norādīja, ka iespējamais atbildīgais ir pārzinis, kas šajā gadījumā ir UR, proti, kas nodeva datus trešajām personām - atkalizmantotājiem. UR nepiekrīt un apstrīd DVI lēmumu.

UR personu datus nav ievietojis brīvi pieejamās publiskās datubāzēs vai citādāk publiskojis. Uz līguma pamata visi reģistrācijas lietās esošie dokumenti - arī Valsts policijas lēmums, kurš saturēja personas datus, - tiek nodoti atkalizmantošanai četrām privātām kapitālsabiedrībām. UR norāda, ka atkalizmantotāji nav uzskatāmi par tādām pašām trešajām personām kā ikviena privātpersona, kas, iesniedzot pieprasījumu, saņem informāciju no UR.

Attiecībā uz UR rīcībā esošo atkalizmantošanā nododamo informāciju un šīs informācijas atkalizmantotājiem ir specifisks normatīvo aktu regulējums. Visi datu izplatītāji ir reģistrējuši datu apstrādi Inspekcijā un atbild par datu apstrādi atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Minētie uzņēmumi ir kompetenti nozares spēlētāji, kas ir uzņēmušies nopietnus pienākumus, veicot saņemtās informācijas apstrādi. "Ņemot vērā, ka Latvijas tirgū pastāv četri šādi uzņēmumi, tad acīmredzot to pakalpojumi ir pieprasīti un sabiedrībai noderīgi un nepieciešami," atzina UR.

UR, sākot šādu praksi, jau 2011.gadā ir informējis DVI par to, ka personu dati tiks nodoti atkalizmantotājiem. Tad DVI nebija aizliegusi personu datu nodošanu, bet gan norādīja, ka datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv tiesiskais pamats datu apstrādei, tādējādi ļaujot veikt datu nodošanu. Balstoties uz DVI viedokli, arī tika izveidots regulējums datu apstrādei, proti, tiesiskais pamats. Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz reģistrācijas lietās esošu dokumentu nodošanu atkalizmantošanai. Līdz ar to UR nav saprotami DVI secinājumi, ka dati UR tiek apstrādāti bez tiesiskā pamata, jo sevišķi uzliktais sods amatpersonai par it kā nelikumīgām darbībām ar datiem.

Pēc UR teiktā, DVI vairākus gadus akceptēja šādas sistēmas pastāvēšanu, bet tagad "demonstrē iestādei pirms tam neraksturīgu centīgumu, kas vairāk atgādina haotisku rīkošanos un vēlmi par katru cenu sodīt tieši UR, nevis izprast problēmas cēloni un to novērst". "Tā vietā DVI būtu jāiesaistās regulējuma uzlabošanā, nevis jāsoda ierēdņi, kas ir izpildījuši normatīvajā regulējumā ietverto mehānismu datu nodošanā," uzsver reģistrā.

UR ieskatā būtu vērtējama arī pārējo iesaistīto personu iespējamā atbildība, jo iespējamais kaitējums privātpersonas interesēm uz savu personas datu aizsardzību radās vairāku datu pārziņu - Valsts policija, UR, datu izplatītāji, iesaistītā fiziskā persona - veikto darbību rezultātā. Ir jāvērtē, kā dati no krimināllietas materiāliem nonāca mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Katrs, kura rīcībā nonāk konkrētie dati, tie turpmāk jāizmanto atbilstoši normatīvajam regulējumam. Pašlaik, pēc DVI rīcības, secināms, ka vainīgais ir atrasts, un pārējie datu apritē iesaistītie var darīt ar šiem datiem, ko vēlas. Arī ievietot sociālajos tīklos, un atbildība par to nedraud," uzsver UR.

UR galvenā valsts notāre Guna Paidere norāda, ka var diskutēt, vai šis likums ir pareizs, un veikt tajā izmaiņas, bet tas parasti notiek, iestādēm sadarbojoties, nevis sodot.

"Nenoliedzami problēma pastāv, jo informācija tomēr nokļuva sociālajos tīklos. Tāpēc jāanalizē, vai ir nepieciešams samazināt atkalizmantotājiem nododamās informācijas apjomu vai arī risinājumi ir citur. Katrā gadījumā nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem, jo atkalizmantošanas mehānisms ir veiksmīgi darbojies vairākus gadus. Vienlaikus šajā situācijā arī atkalizmantotājiem ir jāpārvērtē savas datu apstrādes procedūras, jo, tiklīdz dati nonāk viņu rīcībā, ar tiem ir jādarbojas atbilstoši normatīvajam regulējumam," uzsvēra Paidere.

Jau ziņots, ka DVI atbildīgajai UR amatpersonai saistībā ar gadījumu, kad publiski pieejamos UR datos tika iekļauta informācija par no seksuālas vardarbības Liepājā cietušo meitenīti, piemēroja 700 eiro naudas sodu, aģentūru LETA informēja DVI.

Iepriekš atbildīgajai personai tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7.pantā paredzēto atbildību - nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. DVI norādīja, ka iespējamais atbildīgais ir pārzinis, kas šajā gadījumā ir UR, proti, kas nodeva datus trešajām personām - atkalizmantotājiem. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu pārzinis atbild par likumīgu datu apstrādi.

Papildus tam, kā paskaidroja DVI, Valsts policija ir informējusi inspekciju un UR, ka ir arī citi līdzīgi lēmumi ar personas datiem, kas ir kriminālizmeklēšanas noslēpums un kurus UR nelikumīgi ir nodevis un nodod trešajām personām. Attiecīgi par šo jautājumu DVI noteica aizliegumu UR personas datu, kas ir kriminālizmeklēšanas noslēpums, nodošanai atkalizmantotājiem un citām trešajām personām.

Tāpat UR ir jānodrošina, ka atkalizmantotāji nenodod iepriekšminētos personas datus citām trešajām personām.

Uz sarakstu