Valdība apstiprina mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām pedagogu algām
Līdz gada beigām pēc principa "nauda seko skolēnam" par katru izglītojamo vidēji maksās 677,40 latus, savukārt gada pirmajos astoņos mēnešos skolēnam vidēji "sekoja" 678,48 lati.
Kā šodien preses brīfingā pirms valdības sēdes žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), finansējums, kas seko vienam skolēnam, ir un arī turpmāk tiks saglabāts esošajā līmenī.
Vienlaikus gan skolām turpmāk būs jādomā par darba organizāciju, efektīvu skolu tīklu un pedagogu noslodzes jautājumiem, jo neesot tādas pašvaldības, kurā šogad nebūtu samazinājies audzēkņu skaits, norādīja ministrs.
Broks uzsvēra, ka nekādi finansējuma samazinājumi, salīdzinot ar 2010.gadu, mērķdotāciju sadalījumā pēc būtības nav notikuši, tāpēc ministrija noraida paziņojumus, ka esot samazināta nauda, kas seko skolēnam.
Tomēr finansējuma sadale ir mainījusies skolēnu skaita samazinājuma dēļ un skolēnu skaita struktūras izmaiņām starp vidējo un pamatizglītību. Vidējā izglītībā mācību stundu un likmju skaits ir lielāks nekā pamatizglītības sistēmā, tāpēc, samazinoties skolēnu skaitam, mainījās arī proporcija un aprēķinu koeficents.
Broks atzīmēja, ka, piemēram, Tukuma novadā nauda, kas seko skolēnam, ir pieaugusi, jo mācību iestādes akreditējušas padziļinātās mācību programmas, kas arī nodrošina papildu 30% finansējumu par skolēnu. Tieši skolu aktīvā darbība padziļināto programmu ieviešanā varot likt domāt arī par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem 2012.gada valsts budžetā.
Broks arī apliecināja, ka privāto skolu pedagogi finansējumu turpmāk saņems, kā likumā paredzēts, tomēr 2012.gada budžeta izstrādē šī kārtība tikšot nedaudz mainīta.
Mērķdotācijās pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šī gada 12 mēnešos tērēs 12 324 000 latu, pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 145 676 256 latus gadā, kas ir par 1 716 154 latiem mazāk, nekā bija plānots valsts budžetā pēc šī gada 14.aprīļa valsts budžeta grozījumiem.
Mērķdotācijās interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šogad paredzēti 7 167 388 lati, savukārt mērķdotācijas pašvaldībām speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem šogad būs 49 231 621 lats, kas ir par 616 154 latiem vairāk, nekā plānots valsts budžetā pēc budžeta grozījumiem šī gada 14.aprīlī.
IZM uzsver, ka pedagogu atalgojuma aprēķina metodika nav mainīta un mērķdotācijas pašvaldības izglītības iestāžu un privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai tiek aprēķinātas un sadalītas pēc vienotiem principiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā skolēnu skaitu izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotās mācību programmas.
IZM visām pašvaldībām ir nosūtījusi informāciju par mērķdotācijas apmēru, kā arī pārskaitījusi septembrim nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Septembra sākumā IZM republikas pilsētu/novadu kontos pārskaitīja daļu no septembrim nepieciešamā finansējuma pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas nodrošinās savlaicīgu pedagogu atalgojuma izmaksu par septembri.
Kā ziņots, šajā mācību gadā vispārējās pamatizglītības programmas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi īsteno 51 izglītības iestādē, 54 programmās, kopskaitā tās apgūst 13 790 skolēnu. Tas ir par deviņām skolām vairāk nekā pērn. Visvairāk jeb 17 programmas katrā ir mūzikas un valodu jomā.
Programmas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi daudzās skolās pastāv jau tradicionāli, agrāk tās sauca par "novirzienu skolām". Vispazīstamākās bija skolas, kurās padziļināti mācīja mūziku, piemēram, Rīgas 6.vidusskola, vai svešvalodas, piemēram, Rīgas Angļu ģimnāzija.
Ieviešot finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam", kad, aprēķinot normēto bērnu un skolēnu skaitu katrā izglītības pakāpē, piemēro koeficientus, radās nepieciešamība noteikt koeficientu arī šīm izglītības programmām, kurās padziļināti tiek mācīts kāds no mācību priekšmetiem vai programma papildināta ar mācību saturu padziļinošu mācību priekšmetu, jo pretējā gadījumā izglītības iestādei varētu rasties problēmas apmaksāt pedagogu ieguldīto papildu darbu. Tā, piemēram, mūzikas novirziena pamatskolās ar padziļinātu mūzikas apguvi katram skolēnam ir vismaz viena individuālā papildu nodarbība instrumenta spēlē.
Padziļinātās izglītības programmas mērķis ir paplašināt un padziļināt skolēnu zināšanas konkrētajā mācību priekšmetā. Ir vairākas lauku skolas, kurās skolēnu skaits ir neliels, bet kuras piedāvā padziļināti apgūt izglītības programmas, veidojot arī sasaisti ar novada teritorijā esošajā profesionālās izglītības iestādē apgūstamajām profesijām, piemēram, Saldus novada Pampāļu pamatskola, kurā padziļināti apgūst informātiku, savukārt Saldus Profesionālā vidusskola pamatskolu absolventiem piedāvā mācīties izglītības programmu "Datorsistēmas".
Izglītības iestādei, kura īsteno izglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi, IZM jāiesniedz informācija par šīs izglītības programmas mācību priekšmetu stundu plānu un apmaksājamo stundu skaitu. Ņemot vērā programmu izvērtējumu rezultātus, programmu īstenošanai skolas saņem papildu finansējumu - skolēnu skaitam šajās programmās pamatizglītības pakāpē piemēro koeficientu 1,3.
Uz sarakstu
