LIZDA konceptuāli neiebilst pret rosinājumu nepiešķirt finansējumu vidusskolām, kas ilgstoši uzrāda zemu izglītības kvalitāti
Vanaga atzinīgi vērtēja to, ka finansējuma piešķiršanas kvantitatīvie un kvalitātes kritēriji ir apkopoti vienā normatīvajā aktā, kas ļauj tos vērtēt kopsakarā.
LIZDA ieskatā, pozitīvi vērtējams tas, ka kvantitatīvajos kritērijos, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu vidusskolas 10.klasē vai klašu grupā, paredzēts īpašs izņēmums pierobežas izglītības iestādēm, tajās pieļaujot astoņu skolēnu klases.
Vanaga gan norādīja, ka visām izglītības iestādēm, kas izvēlējušās noteiktu specializāciju, piemēram, STEM jomu, būtu jāļauj nokomplektēt tikai vienu klasi, nevis nodrošināt divas paralēlklases. Pretējā gadījumā patlaban atsevišķām izglītības iestādēm tas ir ļauts, savukārt citām - ne, kas Vanagas ieskatā nenodrošina vienlīdzību.
Vienlaikus LIZDA vēlētos precizēt obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu indeksu aprēķinu, formulā iekļaujot nevis visus bērnus, kas 12.klasē reģistrēti attiecīgā mācību gada 1.septembrī, bet gan tos skolēnus, kas kārtojuši eksāmenus. Tāpat Vanaga pauda, ka būtu jānodrošina motivēšanas mehānismi izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības, vakara (maiņu), kā arī speciālās izglītības programmas, jo pretējā gadījumā skolas, saprotot, ka šajās programmās caurmērā ir zemāki rezultāti, nevēlēsies tās īstenot.
"Pārējam grūti iebilst. Tas ir pātagas mehānisms, bet nevar izslēgt, ka šādiem principiem ir jābūt vidusskolas posmā," sacīja Vanaga.
Vanagas ieskatā normatīvajā aktā paredzētie termiņi valsts budžeta finansējuma atteikšanai pedagogu algām vidusskolām ir pieņemami. "Vidusskolām būs iedots laika rāmis, noteiks periods, kurā iespējams piestrādāt pie kvalitātes rādītājiem," vērtēja Vanaga.
"Mēs nevaram nepiekrist, ka vidusskolas posmā jābūt optimizācijai, lai cik sāpīgi tas nebūtu arī mums. Mēs devām piekrišanu, ka vidusskolu tīkls ir jāsakārto, saprotot arī to, ka kāds zaudēs darbu," atzina arodbiedrības vadītāja, piebilstot, ka vienlaikus normatīvajā regulējumā iestrādāts princips, kas ļaus pastāvēt mazām skolām, kas uzrāda augstu izglītības kvalitāti.
Kā ziņots, ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina IZM sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.
Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.
Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).
Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12.klases izglītojamo kārtoto OCE rezultātu indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024.gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām - vismaz 50%, savukārt turpmāk - vismaz 60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram no OCE.
Uz sarakstu
