Banner 980x90

Aicina uz siena talku zāļu purvā Ķemeru Nacionālajā parkā

Publicitātes foto
Publicitātes foto
15.augustā, pirmdien Ķemeru Nacionālā parka fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina uz siena talku zāļu purvā Kaņiera putnu torņa un peldošās niedrāju laipas apkārtnē.

Kā pilsētas informācijas portālu Jurmala24.lv informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja Agnese Balandiņa, pasākuma laikā paredzēts savākt nopļauto zāli, krūmus un atvases. Noslēgumā būs talkai atbilstoša maltīte brīvā dabā, kuras laikā varēs ieklausīties pieredzējušu speciālistu stāstījumā par apkārt esošajām dabas vērtībām un to nozīmi.

Sākums plkst.13.00. Piesakoties jābūt gataviem aptuveni 4 stundas pavadīt fiziski aktīvā darbībā āra apstākļos, tādēļ jāģērbjas atbilstoši, kā arī pašiem jāparūpējas par aizsardzību pret insektiem un saules apdegumiem! Noteikti nepieciešami arī gumijas zābaki.

Darbošanās talkā ir bez maksas, bet noteikti iepriekš jāpiesakās, zvanot uz tālruņa numuru 26424972. Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināts transports talcinieku nogādāšanai no Lapmežciema centra uz talkas norises vietu.

Talkas retu un aizsargājamu biotopu kopšanai, iesaistot plašāku sabiedrību, Ķemeru Nacionālajā parkā tiek rīkotas jau ceturto gadu; zāļu purvā – otro gadu.

Gan pēc izskata, gan izmantošanas zāļu purvs mazliet līdzinās zālājam. Senos laikos un arī mūsdienās tajā ganīti lopi un pļauta zāle. Kaļķaini zāļu purvi ir mājvieta daudzām retām un krāšņām augu sugām – tieši šādās vietās sastopama vislielākā orhideju daudzveidība, un, lai tā spētu pastāvēt, ir nepieciešama regulāra pļaušana (ar nopļautās zāles aizvākšanu) vai ganīšana. Tā kā lopi Kaņiera apkārtnē vairs netiek ganīti, vienīgā iespēja ir pļaušana un nopļautās zāles savākšana. Tas šeit paveicams tikai ar roku darba palīdzību, it īpaši tādēļ, ka te neparasti lielā skaitā sastopami arī kadiķi – viena no lielākajām un krāšņākajām to audzēm Latvijā.

Šobrīd kaļķaini zāļu purvi Latvijā ir reti un kopumā valstī aizņem tikai nedaudz vairāk par 1000 ha. Lielākās platības saglabājušās Rietumlatvijā un Kurzemes piekrastē, tai skaitā arī Kaņiera ezera krastos.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)