Analītiķis: Ķīna ir mācījusies no Krievijas rīcības Ukrainā
Ķīna ir mācījusies no Krievijas rīcības Ukrainā, šādu viedokli Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" pauda ASV bāzētā Ārlietu militāro pētījumu centra analītiķis Timotijs Tomass.
Runājot par NATO kolektīvo aizsardzību stratēģiskajā komunikācijā, Tomass norādīja, ka šajā jautājumā Ķīna kā piemērs ir labi analizējama. Viņš arī skaidroja - lai saprastu kādas valsts rīcību vai plānus, ir jārunā ar blakus esošajām valstīm un to iedzīvotājiem. "Lai saprastu Ķīnu, es runātu ar Taivānas iedzīvotājiem, piemēram," teica Tomass, piebilstot, ka Ķīna ir arī mācījusies no Krievijas rīcības Ukrainā.
Tāpat Tomass skaidroja, ka Ķīna pēdējā laikā arvien vairāk ir sapratusi, kā tieši ir jāizmanto militārais spēks un likumiskā vara, ar kuru būtu iespējams atrunāties. Taču tikpat nozīmīgs jautājums ir jau pieminētā stratēģiskā komunikācija un tās kultūras tirgus. "Piemēram, viesnīcā, kurā reiz paliku, piedāvāja vienu laikrakstu angļu valodā, bet viens bija Ķīnas, taču arī angļu valodā. Tāpat viesnīcā bija pieejama Ķīnas televīzija CCTV," valsts komunikāciju un ideju izplatīšanu skaidroja Tomass.
Viņš arī uzsvēra, ka vairākas valstis, par piemēru minot Ķīnu, jau pirms vairākiem gadiem ir sākušas domāt un rīkoties stratēģiskās komunikācijas jautājumos. "Pašlaik Ķīnai jau ir vairāki departamenti, kas risina šos jautājumus, domājot vairākus soļus uz priekšu, pētot informāciju, kas tiek izplatīta," sacīja Tomass.
Savukārt NATO "StratCom COE" operatīvās atbalsta nodaļas vadītājs Saimons Rūperts Vests, turpinot diskusiju par stratēģisko komunikāciju un tās nozīmi dažādās valstīs, norādīja, ka tā pastāv vairākus gadus un ir izmantota jau vairākos notikušajos karos. Tomēr pašlaik ir redzamas vairākas būtiskas izmaņas, par piemēru minot informācijas dažādību, kā arī tās ātrumu. Tas viss, pēc Vesta paustā, liek NATO domāt par robustākiem veidiem, kā veicināt aizsardzību. NATO ir izstrādājusi tehniskās informācijas aizsardzības mehānismus, taču pašlaik kaut kādā mērā neatbildēts jautājums esot par psiholoģisko aizsardzību.
"Mums ir jāsaprot psiholoģijas sniegtās iespējas," viņš sacīja, piebilstot, ka NATO ir jākļūst koordinētākai ar manevru iespējām. Tas, kā norādīja Vests, organizācijas dalībvalstīm dos papildu iespējas jebkura veida situācijā. Pašlaik vairākās valstīs izpratne par "StratCom" darbību un stratēģiskās komunikācijas jautājumiem, tostarp aizsardzību, gan atšķiroties. Runājot par iespējamo aizsardzību un ieviešamajiem pasākumiem, viņš skaidroja, ka viens no iedarbīgākajiem veidiem ir izglītība, tomēr tās pilnveide un sniegtie rezultāti var prasīt zināmu laiku. "Mums visapkārt ir tik daudz informācijas un avotu, ka tās izvērtēšana paliek arvien grūtāka," sacīja Vests.
Tikmēr Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire, komentējot Vesta pausto viedokli, norādīja, ka bez izglītības nepieciešama arī sabiedrības iesaiste, tostarp aktīva pilsoniskās sabiedrības darbība. "Pašlaik Krievija arvien vairāk izmanto pseidoekspertus, kas dažādās konferencēs apšauba Eiropas Savienību (ES) un tās vērtības," norādīja Reire, piebilstot, ka tas ir bīstams signāls, jo bieži vien šie eksperti nemaz nenāk no Krievijas. "Krievija savu rīcību raksturo kā aizsardzību, valsts aizsardzību no Rietumiem. Krievijas prezidents Valdimirs Putins reiz valsti salīdzināja ar lāci, kas sevi aizsargās," rezumēja Reire.
No 20. līdz 21.augustam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās konference "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters", kurā tiek diskutēts, kā stratēģiskā komunikācija jaunajā informācijas vidē var stiprināt NATO aizsardzības spējas. Plānots, ka konference pulcēs ap 300 dalībnieku - valstu vadītāju, ārlietu un aizsardzības ministru, NATO pārstāvju, kā arī pētnieku, aizsardzības un komunikācijas ekspertu no NATO un partnervalstīm.
Konferencē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs prezentēs sava pētījuma par NATO operācijas Afganistānā gūto pieredzi stratēģiskās komunikācijas jomā rezultātiem, par veidiem, kā stratēģiskā komunikācija var stiprināt NATO aizsardzības spējas, par to, kāda ir sociālo mediju loma mūsdienu konfliktos un kādas komunikācijas metodes izmanto "Islāma valsts" Irākā un Levantē, lai izplatītu savu propagandu un rekrutētu jaunus atbalstītājus.
Augsta līmeņa amatpersonu un ekspertu panelī "Stratēģiskās komunikācijas loma NATO transformācijas procesā" uzstāsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), Igaunijas ārlietu ministre Kaljuranda, Lietuvas aizsardzības ministrs Jouzs Oleks, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas ministrs Dāvids Bakradze, kā arī citi augsta līmeņa pārstāvji no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra dalībvalstīm un partnervalstīm.
Uz sarakstu
