Atbalsta Ķemeru sanatorijas pārdošanu Jūrmalas domei
Maksātnespējīgās SIA "Ominasis Latvia" kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.
Kreics pastāstīja, ka kreditori vienbalsīgi piekrita šī sanatorijas un ar to saistītā īpašuma pārdošanai bez izsoles Jūrmalas pašvaldībai vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam atbilstoši piespiedu pārdošanas vērtībai - 4,6 miljoni latu.
Šāds lēmums pieņemts pēc "zināmām diskusijām", un tas ir skaidrojams ar to, ka šī īpašuma uzturēšana prasa būtiskus līdzekļus un ātra pārdošana ļauj izvairīties no šiem papildizdevumiem. Turklāt tuvojas ziema, un pirmā izsole varētu nebūt veiksmīga, bet Ķemeru sanatorijas apkures sistēma ir daļēji izdemolēta, līdz ar to būtu nepieciešami līdzekļi, lai to atjaunotu un nodrošinātu apkuri, piebilda Kreics. Tāpat Ķemeru sanatorija ir kultūrvēsturisks objekts.
Apsverot visus šos apstākļus, kreditoru sapulce nolēma pārdot Ķemeru sanatoriju Jūrmalas pašvaldībai. Pārdošanai patlaban neesot juridisko šķēršļu, jautājums varētu būt par to, kad pašvaldība būs gatava šo darījumu nofinansēt. Kreics pieļāva, kas tas varētu būt "mēneša jautājums".
Taujāts, par ko tieši kreditoriem bija diskusijas, Kreics atbildēja, ka tika pārrunātas izmaksas sanatorijas uzturēšanai, ja tā netiktu tagad pārdota.
Viņš arī pastāstīja, ka notiek sarakste ar arābu investora advokātiem, kuri iebilst pret šo pārdošanu. Viņi uzskatot, ka Ķemeru sanatorija jāpārdod izsolē un tad varēs iegūt iespējami augstāku cenu. Tomēr Kreics būtiskus apdraudējumus saistībā ar šiem advokātu iebildumiem nesaskata, jo kreditori var motivēt, kāpēc rīkojās tieši šādi. Proti, labāk sanatoriju pārdot ātrāk, jo tā stāvokli var pasliktināt, iespējams, vēl viena ziema "bez nopietnas siltumapgādes", turklāt nepieciešamas investīcijas, lai novērstu dažādas problēmas, piemēram, salabotu tekošu jumtu. Nākamajā pavasarī, iespējams, tik lielu samaksu par šo īpašumu nevarētu saņemt, piebilda Kreics.
Savukārt deputāts Dāvis Stalts, kurš vada Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Ķemeru sanatorijas situāciju, pauda viedokli, ka Ķemeru sanatorija "kļuvusi par simbolu tam, vai mēs kā valsts spējam nodrošināt veiksmīgas tautsaimniecības nozares - kurortoloģijas - atdzimšanu vai nē". Tālākie risinājumi ir Jūrmalas domes vadības rokās, sadarbojoties ar parlamentu un atbildīgajām ministrijām, piebilda deputāts.
Viņš arī klāstīja, ka likumā precīzi noteikti gadījumi, kad publiskā persona drīkst iesaistīties komercdarbībā, piemēram, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, kas šajā gadījumā skaidri redzams kurortoloģijas jomā. Tāpēc valstij un pašvaldībai "vajag uzņemties procesu uz saviem pleciem", tālāk meklējot labāko risinājumu, kādā piesaistīt vai nepiesaistīt privāto investoru šim objektam, uzsvēra Stalts. Politiķis arī akcentēja - parlamentārieši, kuri ilgstoši strādāja ar šo jautājumu, nevēlas pieredzēt to, ka valsts vai pašvaldība otrreiz zaudētu Ķemeru sanatorijas īpašuma tiesības.
Jurmala24.lv jau vēstīja, Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21 200 latu, savukārt pārējas kustamā mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24 700 latu, kas kopā veido 3 905 901 latu.
Tāpat Jurmala24.lv jau vēstīja, ka Jūrmalas pilsētas domes deputāti 27.jūnija ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.
Uz sarakstu
