EY: Eirozona šogad uzrāda straujāko izaugsmi kopš 2011.gada
Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums "EY Eurozone Forecast" (EEF).Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.
"Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū," saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.
EY pētnieki norāda, ka eirozonas izaugsmes pamatā šobrīd ir mājsaimniecību patēriņš, kura izaugsme ir augstāka kā jebkad kopš 2006.gada. To lielā mērā izskaidro zemāku enerģijas izmaksu radītais ienākumu pārpalikums, bet ne tikai - Vācijā vērojams algu pieaugums augoša darba spēka pieprasījuma iespaidā. EY paredz, ka mājsaimniecību patēriņš šogad augs par 1,7%, kam sekos 1,6% pieaugums nākamgad pretēji izaugsmei tikai 1% apmērā pērn.
Ekonomikas atgūšanos pēc vairākiem sarežģītiem gadiem šobrīd atbalsta arī pozitīvs uzņēmēju noskaņojums, kā rezultātā investīcijas augs par 1,1% šogad un gandrīz par 3% 2016.-2017.gadā. Kvantitatīvās mīkstināšanas monetārā politika saglabās zemu naudas līdzekļu cenu, kas veicinās kreditēšanas pieejamību gan uzņēmējiem, gan valdībām un mājsaimniecībām, atzīmē EY.
"Investīciju atdzīvošanās eirozonā ir labas ziņas Latvijai, jo mums ir kritiski svarīgi šā brīža mērenos izaugsmes skaitļus stiprināt ar jaunu investīciju impulsu. Tomēr ierobežotais darba tirgus potenciāls mums neļauj pilnībā izmantot investīciju atgūšanos - mums vienkārši trūkst cilvēku un tirgus lieluma lielāka mēroga investīcijām. Šajos apstākļos mums ir svarīgi panākt ļoti ātru un efektīvu jauniešu integrāciju darba tirgū," norāda Krols.
EY atzīmē, ka eiro ir zaudējis 7% no savas vērtības salīdzinājumā ar 2015.gada sākumu, kas ir būtiski veicinājis eirozonas eksporta konkurētspēju, ņemot vērā ASV dolāra vērtības strauju pieaugumu. EY sagaida, ka eiro turpinās zaudēt vērtību un kritīs līdz 1,10 ASV dolāriem par eiro šī gada beigās un pat līdz 1,05 ASV dolāriem par eiro nākamā gada beigās.
Eksports iegūst arī no galveno eksporta tirgu ekonomikas atgūšanās, it sevišķi ASV un Lielbritānijas. EY šogad paredz eirozonas eksporta spēcīgu izaugsmi 3,7% līmenī, tomēr atsevišķu nozīmīgu eksporta mērķa tirgu ekonomiku palēnināšanās, piemēram, Ķīnas, nozīmēs eksporta izaugsmes atgriešanos no 4,2% izaugsmes augstākā punkta nākamgad uz mērenāku 4,1% pieaugumu 2017.gadā un pēc tam 3,6% pieaugumu ik gadu 2018. un 2019.gados. Uz sarakstu