Izstrādā sporta infrastruktūras kartējumu
Latvijā ir vairāk nekā 3000 sporta objektu, ko apsaimnieko gan valsts un pašvaldību, gan nevalstiskās organizācijas un privātuzņēmēji. Sadrumstalotā pārvaldes struktūra apgrūtina aktualizētas informācijas centralizētu ieguvi par sporta objektiem.
Visapjomīgākā datu bāze - Sporta bāzu reģistrs - izveidota Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē. Tajā atrodami ieraksti par 78 veidu 3000 sporta objektiem, tomēr par daudziem nozīmīgiem, jo īpaši pēdējos gados uzbūvētiem sporta objektiem informācija nav iekļauta. Tajā pašā laikā vairāki sporta objekti (piemēram, baseini), kurus izmanto dažādas iestādes, minēti atkārtoti pie katras no tām.
Lai risinātu minēto problēmu un gūtu pilnīgāku priekšstatu par esošo sporta infrastruktūru, papildu informāciju tika meklēta galvenokārt pašvaldību, sporta centru un federāciju mājaslapās, kā arī, sazinoties ar atsevišķu sporta veidu federācijām, attiecīgo objektu apsaimniekotājiem vai attīstītājiem, tādējādi vairāk uzzinot arī par būvējamiem objektiem.
Izstrādājot kartējumu, nozīmīgi izprast bija sporta objektu klasifikācijas jautājumu. Kartējuma autori, konsultējoties ar nozares speciālistiem, noskaidroja, ka vienīgais veids, kā atsevišķi sporta objekti tiek izcelti, ir piešķirot tiem nacionālās sporta bāzes statusu.
Latvijā šāds statuss ir 33 objektiem (30 bāzēs) no 3000. Nelielais izcelto sporta objektu skaits bija iemesls, kādēļ pētījuma veicējiem nācās izstrādāt savu klasifikāciju, izceļot arī citus nozīmīgākos Latvijas sporta objektus. Vispirms, apvienojot radniecīgos sporta veidus un objektus, salīdzinājumā ar sporta bāzu reģistru, trīskārt tika samazināts sporta objektu veidu skaits, kas tālāk kartē jau tika attēloti ar attiecīgas krāsas kvadrātiem. Tas darīts, lai uzlabotu kartes lasāmību, jo pārlieku sarežģīta apzīmējumu struktūra un krāsainība apgrūtina informācijas uztveri, skaidroja "Jāņa sētā".
Ar četrreiz lielākiem attiecīgas krāsas kvadrātiem tika izcelti stadioni (izņemot sliktā stāvoklī esošos, bet ieskaitot labi uzturētos futbola laukumus ar sintētisko segumu), multifunkcionālās sporta halles ar vismaz 1500 kvadrātmetru platību (vienīgi arēna "Rīga" ieskaitīta pie ledus hallēm), tādas vieglatlētikas manēžas, kur atbilstoši starptautiskajām prasībām iespējams rīkot sacensības, kā arī ledus halles, slēgtie peldbaseini ar vismaz 25 metrus gariem peldēšanas celiņiem, vismaz četri vienkopus izvietoti tenisa laukumi, visi ar nacionālās sporta bāzes statusu.
Tāpat atsevišķi izcelti būvējamie sporta objekti, kā arī peldbaseini, kas nedarbojas.
Papildu izstrādāta atsevišķa Peldbaseinu izvietojuma karte. Konsultējoties ar Latvijas Peldēšanas federācijas pārstāvjiem, visi peldbaseini tika iedalīti trīs kategorijās pēc peldēšanas celiņu garuma (50 metru, 25 metru un nestandarta - līdz 25 metriem vai bez peldēšanas celiņiem), kā arī slēgta (telpās) un atklāta (brīvdabas) tipa peldbaseinos. Atsevišķi kartē izcelti avārijas stāvoklī esošie vai neekspluatējamie peldbaseini, kā arī būvējamie peldbaseini.
Līdzīgā veidā, konsultējoties ar Latvijas Vieglatlētikas savienības pārstāvjiem, izstrādāta Vieglatlētikas sporta infrastruktūras karte, kurā kartēti ar vieglatlētikas sporta treniņu nodarbībām nepieciešamo inventāru aprīkotie stadioni un manēžas. Stadioni grupēti sacensību (pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas valsts mēroga vai starptautiskas vieglatlētikas sacensības, kuras iekļautas federācijas kalendārā) un
treniņu stadionos. Ar lielāku zīmi izcelti sacensību stadioni ar vairāk nekā 3000 skatītāju vietām. Treniņu stadionu starpā atsevišķi izcelti stadioni, kuru laukumos ieklāts sintētiskais segums, jo tajos nav iespējams rīkot vieglatlētikas sacensības un treniņus mešanas disciplīnās.
Grupētas arī manēžas - sacensību manēžas (pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas valsts mēroga vai starptautiskas vieglatlētikas sacensības, kuras iekļautas federācijas kalendārā, un tajās ir skatītāju tribīnes) un treniņu manēžas. Starp treniņu manēžām ar lielāku zīmi izceltas manēžas ar apļveida skrejceļu.
Uz sarakstu
