Jāņa Anmaņa Jubilejas izstāde Jūrmalā
Anmanis jau desmitiem gadu tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Latvijas māksliniekiem. Kolēģi, draugi, profesionālā prese, sen jau piešķīruši viņam tādus epitetus kā "nevaldāms" un "ekscentrisks".
Jānis tam nepretojas un jebkurā brīdī ir gatavs apliecināt gadu gaitā iegūto reputāciju. Arī šodien viņam, septiņdesmit gadus vecam meistaram, kas ārēji atgādina vienu no saviem jaunības dienu elkiem - Salvadoru Dalī -neprasīja pūles izstaigāt vairākus kilometrus pa izstāžu zālēm, parādot gandrīz katram jubilejas pasākuma viesiem savas gleznas (izstādē tika prezentēti vairāk nekā 200 viņa gleznu!), pēc tam parunāties ar katru no viņiem, draudzīgi uzsist uz pleca, iepazīstināt ar augstiem viesiem un teikt dažus vārdus par katru no saviem audzēkņiem un kur nu bez tā! - obligāti uzdziedāt, šoreiz - krieviski, savas iemīļotās "Ī÷č ÷åšķūå"… Visi, kas pazīst Anmani, nebija pārsteigti, tikai konstatēja: "Mākslinieks ir savā repertuārā". Savukārt "repertuārs" vienam no interesantākajiem un slavenākajiem gleznotājiem un multimāksliniekiem Latvijas vēsturē, jā, jūs jau droši vien nopratāt, ir neticami dažāds: gleznas, miniatūras, skulptūras, medaļas, dzeja, mūzika...
"Puisi, zīmē vēl!"
Ir tādi cilvēki, kuriem neko nevajag no varas. Pirmkārt, tādēļ, ka brīvība no saistībām varas priekšā, pirmkārt ir iespēja radīt tikai to, ko pats vēlies. Otrkārt, tādēļ, ka īstens talants ir spējīgs pieradināt pie savas neatkarības pat varu. Anmanis - ir no šāda veida cilvēkiem."
Padomju varas laikā viņš ieguva lielisku izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā un kļuva par vienu no pazīstamākajiem tā laika māksliniekiem - pietiks, ja pieminēsim, ka 29 gadus vecā Anmaņa izstādi, kas notika Ārzemju mākslas muzejā Rīgā tālajā 1972.gadā, viena mēneša laikā apmeklēja 36 tūkstoši mākslas mīļotāju! Nē, neko sliktu par padomju periodu savā daiļradē Anmanis teikt nevar: gleznoja, ko gribēja, tika izstādīts, bija mīlēts un apmeklēts...
Pat armijā, kad komandieri negaidīti uz angāra sienām atklāja veselu uzmetumu ekspozīciju, kurā dienēja ierindnieks Anmanis, kas tika veikta ar brīvību mīloša latviešu kareivja roku "ņu" stilā - nekāds sods tam nesekoja: pārāk izsmalcināti un pārāk piedienīgi izskatījās uz kancelejas papīra atkailināts sievietes tēls, ko radīja jaunā kareivja fantāzija... Tā, pamieloja acis un noteica: "Puisi, zīmē vēl!"
Un puisis zīmēja. Gandrīz visus savus 70 gadus. Viņš piedalījās 500 (!) mākslas izstādēs, vadīja vairāk par 100 personālajām izstādēm, turklāt izdeva 13 grāmatas ar dzejoļiem, ko pašrocīgi bija ilustrējis... Mākslinieka gleznas tika izstādītas ASV, Anglijā, Francijā, Krievijā, Itālijā, Islandē, Birmā, Indijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Japānā, liels skaits viņa darbu atrodas pasaules muzejos un privātajās kolekcijās...
"Es negribu sēdēt uz Latvijas nodokļu maksātāju kakliem"
Mūsu neatkarības laikā Anmanis ne no viena neko negaida, kaut arī ar godu nes augstāko Latvijas valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni.
"Man kā māksliniekam nav nepieciešams materiālais atbalsts no valsts puses," saka viņš "Es negribu sēdēt uz kakla Latvijas nodokļu maksātājiem un justies kā parādnieks. Galvenais, ko vēlos, lai mani neviens netraucētu, gribu vienkārši dzīvot harmonijā ar sevi un turpināt nodarboties ar mākslu..."
Šeit rodas arī Anmaņa nākotnes plāni. Kādi? Neīstenotu ideju Anmanim pietiks tuvākajiem 100 gadiem. Kurš būs pirmais? "Man nepatīk skriet pa priekšu notikumiem vai uzņemties kādas saistības", atbild Jānis. Un piebilst: "bet tiklīdz īstenošu vienu no savām idejām - uzreiz visiem to parādīšu!"
Tā arī pagājušajā jubilejas izstādē Anmanis ilgi nesēdēja jubilāra krēslā, bet rādīja, rādīja, rādīja... Turklāt ne tikai savus personīgos darbus, bet arī savu mīļāko un izcilāko audzēkņu darbus.
Tā viņš iepazīstināja savu mācekli Vladimiru Pavļučenko ar Latvijas Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu. Starp citu, spīkere uz jubilejas izstādi ieradās ar dāvanām: Jānim Anmanim tika pasniegts Latvijas Republikas Saeimas Goda raksts.
"Es pat nepaspēju apsveikt savu Skolotāju svētkos, kad pats nokļuvu uzmanības centrā", stāsta 23 gadus vecais mākslinieks Pavļučenko, kuru Jānis Anmanis jau nodēvēja par "vienu no talantīgākajiem jaunajiem mūsdienu glezniecības meistariem".
"Jānis, manuprāt, uz kādu laiku aizmirsa, kuram par godu Jūrmalas pilsētas muzeja zālēs pulcējās daudzie viesi, un veltīja man, savam māceklim, tik daudz laika un siltuma, ka es atcerēšos šo sava Skolotāja jubileju visu mūžu", izjūtās dalījās Pavļučenko.
Skolotāja Anmaņa nopelni
Vēl tālajā 1956.gadā vēl tikai 22 gadus vecais mākslinieks dibināja Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju un turpina vadīt to līdz šim brīdim. Kopš 1993.gada Anmanis ir Latvijas vēstniecības Krievijā svētdienas skolas tēlotājmākslas pasniedzējs un direktors. Viņš kļuva par glezniecības meistarklašu dibinātāju un vadītāju. 2007.gadā mākslinieks organizēja un vadīja glezniecības meistarklasi jaunajiem Latvijas talantiem. Savukārt 2008.gadā dibināja Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Jāņa Anmaņa jauno talantu atbalsta fondu.
"Jānis ir vienkārši unikāls pedagogs", saka Vadimirs Pavļučenko, "Viņš nemitīgi izstaro tādu pozitīvās enerģijas un dzīves, un cilvēku mīlestības lādiņu, ka ar šo enerģiju nav iespējams neuzlādēties. Un pēc uzlādēšanās nav iespējams šo enerģiju neattēlot uz audekla, lai tāpat kā Jānis padalītos ar savu enerģiju un pasaules izjūtu ar visiem, kam rūp "īstenas gaismas" ceļš un "īstenas brīvības ceļš", ko izcils gleznotājs un cilvēks - Jānis Anmanis - ir ielicis."
Uz sarakstu
