Jūrmalas dome tūrisma nozares uzņēmējus iepazīstina ar aktualitātēm
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis tradicionālajā rudens tikšanās reizē ar Jūrmalas tūrisma nozares uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem un speciālistiem atzina, ka šis gads ir bijis grūts, saspringts un reizē arī veiksmīgs. Tāpēc visiem kopā analizējams un pārdomājams, ko darīt, lai arī nākamajā gadā būtu tikpat liels un vēl kuplāks tūristu pieplūdums. Pašvaldība gaida ieteikumus no uzņēmējiem.
Viens no veiksmes faktoriem līdztekus dabas dotajai saulainajai vasarai noteikti ir daudzpusīgais kultūras, sporta un izklaides pasākumu klāsts, ko pilsētā piedāvā gan pašvaldība, gan privātās struktūras. Informāciju par pagājušo sezonu un nākamā gada iecerēm sanāksmes dalībniekiem sniedza domes Sporta nodaļas vadītāja Indra Brinkmane un Jūrmalas kultūras centra vadītājs Agnis Kristvalds.Šogad Jūrmalā rīkots vairāk nekā 400 kultūras pasākumu - ziemā aptuveni 30, bet vasarā līdz pat 70 mēnesī, tādējādi līdz gada beigām jūrmalnieku un pilsētas viesu kultūras dzīvi būs bagātinājuši ap 500 dažādu pasākumu. Svarīgi ir nākamgad saglabāt tikpat bagātīgu un kupli apmeklētu kultūras norišu klāstu.
Kūrortsezonas atklāšana 2011. gadā iecerēta 14.maijā, sezonas noslēgums - 3.septembrī. Grandiozākie pasākumi notiks jūlijā, kad plānoti tradicionālie Jomas ielas svētki. Kultūras centrs domā arī par brīvdabas sarīkojumiem citviet pilsētā - par Annas dienu Slokā un nakts mūzikas koncertu Ķemeros. Piesātināta gaidāma arī Dzintaru koncertzāles programma.
Jaunus akcentus sporta dzīvē ienesuši šovasar pirmo reizi notikušie maratoni, kas pulcēja daudz dalībnieku gan no Latvijas, gan ārzemēm. Nākamgad paredzēti jau seši dažādi maratoni - riteņbraukšanas, skrituļošanas u.c. Arī Latvijas Jaunatnes olimpiādei mājvieta varētu būt Jūrmalā, tāpēc viesnīcu īpašnieki tika lūgti rast iespēju tās dalībniekus izmitināt par viszemākajām cenām.
Domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis uzņēmējus aicināja vairāk iesaistīties lielo pasākumu organizēšanā un finansiālā atbalstā. Viņš norādīja, ka pašvaldībai primārais ir tās iedzīvotāju - nodokļu maksātāju - vajadzības un tikai tad drīkst plānot līdzekļus tūrisma attīstību veicinošiem pasākumiem. "Vienīgais pašvaldības ieņēmums no viesnīcām ir kūrorta nodeva. Taču izdevumi, ko pilsēta iegulda tūrisma veicināšanā, ievērojami pārsniedz šos aptuveni 40 000 latu gadā, ko budžetā ienes kūrorta nodeva," pauda M. Dzenītis.
Domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītājas Guntas Ušpeles prezentācija apliecināja, ka tūristu ieinteresētības nodrošināšanai iecerēts ļoti daudz. Mārketinga aktivitātes paredzētas gan Krievijā un Baltkrievijā, gan Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Kuplākais tūristu skaits Jūrmalā joprojām ierodas no Krievijas Federācijas, tāpēc svarīgi turpināt uzrunāt šīs valsts iedzīvotājus - mūsu potenciālos viesus un kūrortpakalpojumu pircējus. Tiek plānots atvērt jaunu interneta mājaslapu, kurā varēs iepazīties ne tikai ar pilsētas piedāvājumu, bet būs pieejamas tiešas saites uz Jūrmalas uzņēmumiem.
Līdz nākamā gada martam iecerēta arī jaunas, atraktīvas pašmāju internetvietnes izveidošana, tajā paredzot pat virtuālas ekskursijas. Budžeta iespēju robežās pilsētā izvietos tā saucamās noskaņu kartes - interesantās un nozīmīgās vietās būs stendi ar vēsturiskiem attēliem, aprakstiem un kartēm.
Jūrmalas pilsētas dome tūrisma veicināšanai pašlaik aktīvi cenšas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Tie nepieciešami gan Ķemeru parka rekonstrukcijai, gan bērnu atpūtas nometņu organizēšanai. Ar ES līdzfinansējumu iecerēts atjaunot tiešos sabiedriskā transporta sakarus starp pilsētu un lidostu "Rīga".
Notiek sarunas ar atbildīgajām valsts iestādēm par ES finansējuma piešķiršanu kūrortiestāžu rekonstrukcijai, kā arī medicīnisko vīzu ieviešanai, kas tiktu piešķirtas ārvalstu iedzīvotājiem, kuri iecerējuši Latvijā, tostarp Jūrmalā, saņemt ārstnieciskos pakalpojumus. Piemēram, Vācijā, šādas vīzas Krievijas pilsoņi saņem dažu dienu laikā.
Tūrisma nozares uzņēmēju atbalstu pašvaldības aktivitātēm pauda a/s "Fēnikss" valdes priekšsēdētājs Jānis Drulle, atzīdams, ka aizvadītās vasaras kultūras, sporta un izklaides iespēju piedāvājums bijis daudzpusīgāks nekā iepriekš un tas veicinājis arī biznesa vides sarosīšanos.
Uz sarakstu
