Jūrmalas žuļiks "izsūcis" slimniekiem domāto valsts naudu

Priedainē, Upmalas ielā 14 reģistrētā SIA "Krasta Fēnikss" pēdējo divu gadu laikā saņēmusi vairāk nekā 15 tūkstošus SIVA naudas. Tā, visticamāk, nonākusi kādā pludmales kafejnīcā Dzintaros, kura pieder minētajam Priedaines uzņēmumam - tā ziņoja LTV raidījums "De facto".
Pirms pusotra gada SIVA noslēdza līgumu ar "Krasta Fēniksu" par sporta un atpūtas aktivitāšu nodrošināšanu iestādes klientiem - profesionālās rehabilitācijas saņēmējiem, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, Latvijas Nedzirdīgo savienības projekta "Klusuma pasaule" dalībniekiem un citiem. Par to 2011.gadā firma saņēma 11 951 latus, bet šovavasar - vēl 3623 latus. Tiktāl viss būtu labi, taču Valsts Kontrole, veicot revīziju SIVA, atklājusi - neatkarīgi no tā, kādu pakalpojumu klients izmantoja, aģentūra uzņēmumam maksāja 26,62 latus par četrām stundām.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba norāda, ka aģentūra krietni pārmaksājusi: "Neviens pakalpojums, ko šī kompānija sniedz, nemaksā ne tuvu tik daudz, par kādu līgumu noslēgusi aģentūra." Parastās cenas bijušas šādas:
* ūdens velosipēdu noma - seši lati stundā;
* batutu izmantošana - trīs lati stundā;
* saliekamie sauļošanās krēsli - 1,50 lati dienā.
Kā ikvienam zināms, Jūrmalā patiešām netrūkst pieredzes bagātu veselības atjaunošanas iestāžu - an Vaivaru, gan Jaunķemeru sanatorijas ir pazīstamas pat aiz mūsu valsts robežām. Tikmēr SIVA naudu ieguvusī firma "Krasta Fēnikss", kā liecina ieraksti Firmas.lv datubāzē, patiesībā nodarbojas ar "bāru darbību".
Valsts kontrole atklājusi, ka daļa līgumā paredzētā aprīkojuma nebija atrodama, piemēram, basketbola grozi un piepūšamās atrakcijas. Tāpat nebija uzskaites, kādas personas šādu rehabilitāciju par SIVA naudu saņēmušas. SIVA sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Moše - Možus bija atrunājusies, ka "Valsts kontrole devusies apsekot vietu un konkrētajā brīdī tur bija darbinieks, kuram tie kuponi nebija uz vietas, bet viņi arī neprasīja, lai piegādā vai parāda šos dokumentus".
LTV ziņo, ka "Krasta Fēnikss" ir saistīts ar SIVA speciālistu Guntaru Anspoku - konsultantu aģentūras īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam "Profesionālās izglītības atbalsta sistēmas izveide sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem". "Viņš, visticamāk, izmantojis darbu aģentūrā, lai papildu ienākumus nodrošinātu savai pludmales kafejnīcai Dzintaros, uzņēmumam "Krasta Fēniks"," konstatē "De facto".
Anspoks sākotnēji bija piekritis paust arī savu viedokli. Taču brīdī, kad pie viņa ieradās "De facto" filmēšanas grupa, viņš vairs nebija sastopams. Viņa kolēģe vien norādīja, ka Anspokam esot pašnodarbinātā statuss, un viņam darba vietā nav jāuzturas visu laiku.
Tāpat revīzijā arī konstatēts, ka aģentūras vadība ir pieļāvusi transportlīdzekļu izmantošanu darbinieku privātajiem braucieniem. Ikdienā braukto maršrutu attālumi ceļazīmēs ir noteikti līdz 2,5 reizēm lielāki, nekā ir faktiskie attālumi dabā. Odometru rādījumi ceļazīmēs no tehniskajās apskatēs fiksētajiem rādījumiem atšķiras par gandrīz 18 000 kilometru, degviela ir uzpildīta brīvdienās un pilsētās, kas nav dokumentos uzrādītajos maršrutos, pārsniedzot degvielas bākas tilpumu līdz pat 2,5 reizēm.
Atklāts, ka aģentūra ir iznomājusi privātpersonai valsts mantu, piemēram, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem kapitāli izremontētas un aprīkotas restorāna "Tupeņkrogs" telpas Jūrmalā, Amulas ielā 6, un kafejnīcas telpas Jūrmalā, Dubultu prospektā 71, par maksu, kas nesedz ar īpašumu uzturēšanu saistītās izmaksas. Šajos gadījumos arī nomas maksu nav pieprasījusi par visu nomas līguma laiku, tā 2011.gadā negūstot ieņēmumus vismaz 22 000 latu apmērā. Tāpat atklāts, ka aģentūra ir aprēķinājusi nomas maksu un pieprasījusi par mazāku dienu skaitu, nekā faktiski nomnieks ir lietojis telpas, kā arī samaksājusi izdevumus, kas ir saistīti ar nomnieka saimniecisko darbību, piemēram, pašvaldības nodevu Jūrmalas pilsētas domei un maksu par kaitēkļu iznīcināšanu.
Valsts kontrole par šo un citām atklātajām nelikumībām informējusi LR prokuratūru. Bet vēl pirms tam kontrolieri jau septembrī informēja Labklājības ministrijas vadību par atklātajiem faktiem, kas liecināja par naudas līdzekļu piesavināšanos un grāmatvedības ierakstu sagrozīšanu. Revidenti arī saskārušies ar informācijas sagrozīšanu, dokumentu slēpšanu un citu klaju pretdarbību. Konstatēti arī primitīvi zagšanas gadījumi - piemēram, pārraudzības trūkuma dēļ kāda darbiniece piecu gadu laikā pamanījusies palēnām piesavināties gandrīz 14 tūkstošus latu.
Negaidot prokuratūras lēmumu, uzreiz ierosinātas disciplinārlietas pret 12 amatpersonām, trīs jau patriektas no vadošiem amatiem, bet direktore Regīna Simsone - atstādināta. Revidenti nonākuši uz pēdām gadījumam, kad direktores vīrs - automehāniķis aizsūtīts uz Grieķiju piedalīties pasākumā, kurš veltīts invalīdu rehabilitācijai. Valstij šis automehāniķa tūrisms uz siltajām zemēm izmaksājis vairāk nekā pusotru tūkstoti latu.