Ķemeru investors atsalis pret Jūrmalu
Pēc neoficiālām ziņām, arī Ministru kabinetā (MK) Ķemeru sanatorijas tēma tiek apzelēta kā "karstais kartupelis", bet konkrētu MK rīkojumu valdība vilcinās izdot.
Ķemeru sanatorijas privatizācijas līgums ar Privatizācijas aģentūru noslēgts 1998.gadā, paredzot, ka "Ominasis Latvia" jānoslēdz sadarbības līgums ar pašvaldību un līdz 2007.gadam sanatorijas atjaunošanā jāiegulda desmit miljoni latu. Pret Ķemeru privatizāciju jau 2005.gadā tālredzīgi iebilda sabiedriskā organizācija "Ķemeru attīstības fonds".
Uzpūsts konflikts ar celtniekiem
"SIA NCC Konstrukcija" 2007.gada septembrī laikrakstam "Dienas Bizness" (DB) sūdzējās, ka pasūtītājs ir palicis parādā par veiktajiem darbiem vairāk nekā vienu miljonu eiro. Arī SIA "Ominasis Latvia" viceprezidents Ali Hasans Alhamdi neslēpa, ka viņiem ir radies konflikts ar būvniecības ģenerāluzņēmēju, tāpēc līgums noteikti tiks lauzts. Pasūtītājus nav apmierinājis būvdarbu veikšanas temps, paveiktais - tas neatbilstot līgumā noteiktajam. Tā kā darbi nav bijuši apmierinoši, par tiem nav maksāts. "Ja jūs redzat, ka jūsu māja ir sataisīta citādi, nekā jūs prasījāt, vai tad jums nebūtu pretenziju? Jūs bez ierunām maksātu?", investoru pārstāvis restoriski vaicāja DB. Ķemeru gadījumā, tieši otrādi, esot pat pārmaksāts, ko tiesas ceļā pasūtītājs domā atgūt. Un ne jau pasūtītājs nav vēlējies runāt, bet gan pretēji – būvnieki aizbildinājušies ar aizņemtību. Pasūtītāju pārstāvim ir aizdomas par negodprātīgu objektā strādājošo rīcību pret materiālajiem resursiem. Turklāt iesaistīts bija arī Tofiks Kavars, pret kuru "Ominasis Latvia" lūgusi uzsākt kriminālprocesu. Alhamdi tobrīd prognozēja, ka pēc tam, kad būs nomainīts būvnieks, objekts varētu tikt pabeigts 2008.gadā, taču dažus mēnešus vēlāk, nekā tika prognozēts (iepriekš –- maijā vai jūnijā). "Ja paraugās, ko mēs esam paveikuši citās valstīs, visur bizness ir bijis kārtībā." To apliecina arī viesnīcai piesaistītais operators – Kempinski, - teica Alhamdi. Pēc Ali Hasana Alhamdi teiktā, kompānija sanatorijā Ķemeri ir ieguldījusi jau 8,5 miljonus latu un vēl būtu nepieciešami 2 līdz 2,5 miljoni latu.
Tomēr, neticot investora labajai gribai, Jūrmalas uzņēmēju biedrība 2009.gadā rosināja lauzt līgumus par sanatorijas privatizāciju, lai nodotu šo iestādi uzņēmīgās (vietējās) rokās un attīstītu Jūrmalu kā medicīnisku kūrortu.
Cerību stars Ražuka pilnvaru laikā
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas pašvaldība noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvia". Līgums noslēgts 1.septembrī, un atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" un Jūrmalas pilsētas domes nolikumam līgumu pašvaldības vārdā parakstīja domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (amatā no 2010.gada 20.maija, redakcijas piezīme.), saskaņojot ar domes Juridisko nodaļu un Budžeta nodaļu. Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra pilnībā tobrīd atbalstīja sadarbības līguma noslēgšanu. Līgums izstrādāts, piedaloties abām valsts iestādēm, Jūrmalas pilsētas domei un SIA "Ominasis Latvia". Ekonomikas ministrija skaidroja, ka būtisks privatizācijas nosacījums, kas iekļauts privatizācijas noteikumos, ir sadarbības līguma noslēgšana starp SIA "Ominasis Latvia" un Jūrmalas pilsētas domi. "Jūrmalas pašvaldības sadarbība ar privātajiem investoriem tūrisma infrastruktūras pilnveidošanā ir labs signāls citiem investoriem, kas ir īpaši svarīgi šajā ekonomiskajā situācijā," tobrīd uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Sadarbības līguma noslēgšanu arī Privatizācijas aģentūra vērtēja kā būtisku soli, lai pabeigtu privatizācijas procesu un nekavētu Ķemeru sanatorijas rekonstrukciju. Noslēgtais sadarbības līgums dos iespēju SIA "Ominasis Latvia" saņemt aizdevumu privatizētā objekta attīstīšanai, lai tas ātrāk varētu uzsākt saimniecisko darbību, nodrošinot vairāk nekā 100 darba vietu un Ķemeru kūrorta atdzimšanu. Interesanti, kurp aizgāja arābu investoru piesaistītais aizdevums – vai jaunas viesnīcas izbūvei Šarmelšeihas kūrortā pie Sarkanās jūras?
Diemžēl nākamā mēra – Gata Trukšņa (amatā no 2010.gada 9.septembra, redakcijas piezīme) pilnvaru laikā 2011.gada augustā Jūrmalas pašvaldība no skaļi izreklamētā sadarbības līgumā vienpusēji atkāpās, jo investori rupji pārkāpa neskaitāmos rožainos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Viss ir ieķīlāts un pārķīlāts
Jānis Kuzins, Jūrmalas "Pilsētas veselības biedrības" valdes loceklis un bijušais domes deputāts, ir veicis pētījumu, kas slēpjas aiz SIA "Ominasis Latvia", kas savulaik privatizēja sanatoriju Ķemeri, – katram uzņēmuma taču ir īpašnieki. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem redzami trīs valdes locekļi – Saūda Arābijas pilsoņi Alhamdy Ali Hassan, Alhamdy Omar Saleh un Alhamdy Saleh Omar; cik ir dzirdēts, tēvs un viņa divi dēli no senas un bagātas Saūda Arābijas šeihu ģimenes. Bet SIA "Ominasis Latvia" vienīgais īpašnieks ir SIA "Santlat", kas pieder Saūda Arābijas pilsonim Alhamdy Omar Saleh, tātad vienīgais faktiskais abu uzņēmumu labuma guvējs un īpašnieks ir Alhamdy Omar Saleh. Diemžēl no Saūda Arābijas baumu līmenī atnāca bēdīga vēsts, ka Alhamdy Omar Saleh vairs nav starp dzīvajiem, tātad šos abus uzņēmumus mantos Omāra dēli Alhamdy Ali Hassan un Alhamdy Omar Saleh. "Pats pazinu Omāru, viņam bija lielas idejas Ķemeru sanatoriju uztaisīt par "Kempinski" klases viesnīcu, grandiozu tūrisma centru, diemžēl ne vienmēr apkārt bija godīgi partneri un darbinieki, lai šī idejas realizētu, un ekonomiskās krīzes iespaidā idejas palika tikai par idejām un neko vairāk. Pētot un analizējot iespējamos attīstības modeļus, ir jāsecina, ka notiek tas bēdīgākais, – abiem uzņēmumiem "Rietumu bankā" ir uzlikta komercķīla, tātad visi šo uzņēmumu īpašumi ir ieķīlāti bankā, sekojoši SIA "Ominasis Latvia" Ķemeru sanatorija, pieguļošās ēkas, nodegusī kūrortpoliklīnika, dūņu atradnes un SIA "Ominasis Latvia" vienīgā īpašnieka SIA "Santlat" īpašumi Jūrmalā, jūras krastā Turaidas ielā 2 (pretī Dzintaru koncertzālei, redakcijas piezīme) un Smiltenes ielā 1, – uz šī zemes gabala atrodas vērtīgs minerālūdens urbums. Pret SIA "Santlat", kam faktiski pieder Ķemeru sanatorija, ir vērsta piedziņa, un jau 2012.gada septembrī īpašumi Turaidas ielā 2 un Smiltenes ielā 1 izsolīti tiesu izpildītāja Aināra Šusta rīkotā izsolē: piedziņu ir pieprasījusi "Rietumu banka", kurā arī ir ieķīlāta Ķemeru sanatorija jeb SIA "Ominasis Latvia". Ja SIA "Santlat" ieķīlātie īpašumi tiek pārdoti, tad arī iespējams, ka tiks pārdots arī SIA "Ominasis Latvia" kā meitas uzņēmums ar visu savu mantu jeb Ķemeru sanatoriju," tā pilsētas informācijas portālam Jurmala24.lv turpmāko notikumu ķēdi prognozē Jānis Kuzins.
Domes pacietības vadzis lūzt
Vēsturiskajā Ķemeru kūrorta poliklīnikas ēkā, Emīla Dārziņa ielā, 2012.gada 18.jūlija naktī nodega vēsturiska koka ēka. Vienstāva koka ēka ar mansardu nodegusi pilnībā, turklāt sadedzis arī jumts blakus esošajai divstāvu tehniskajai ēkai. Jūrmalas pilsētas pašvaldība uzskata, ka pirmām kārtām ir būtiski saglabāt valsts nozīmes pieminekli – Ķemeru sanatorijas ēku ar tajā esošajām vērtībām, tāpēc atbilstoši deputātu nolemtajam šā gada 9.augustā jau septembrī pašvaldības pārstāvji vērsās pie valdības ar lūgumu ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtīja attiecīgu vēstuli MK.
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis oirtālam Jurmala24.lv pauda viedokli, ka "Ķemeru sanatorija ir ne tikai kultūrvēsturisks piemineklis, bet arī nozīmīgs objekts Jūrmalas kā kūrortpilsētas atdzimšanai un Ķemeru tālākajai attīstībai. Ķemeri ir viens no senākajiem ūdensdziedniecības kūrortiem, kas bijis iecienīts ne vien Latvijā, bet arī lielā Eiropas daļā. Domājot par pilsētas ilgtspējīgu attīstību un vēsturisko vērtību saglabāšanu, pašvaldības interesēs ir teritorijas attīstība. Uzskatu, ka īpašnieku bezdarbības dēļ nedrīkst pieļaut valsts nozīmes kultūras pieminekļa bojāeju un kūrorta resursu – minerālūdens urbumu – izniekošanu".
Kā portālu Jurmala24.lv informēja Jūrmalas domes preses dienestā, 2012.gada vasarā pašvaldība sāka sarunas ar bijušās Ķemeru kūrorta poliklīnikas īpašnieku – SIA "Ominasis Latvia" – pārstāvjiem par īpašuma atsavināšanu pašvaldības vajadzībām, taču atbildes netika saņemtas. Pēdējā neoficiālajā sarunā ar investoru pilnvaroto pārstāvi tika saņemta informācija, ka investoram patlaban ir citi prioritāri jautājumi, un tie nav saistīti ar Jūrmalu.
Jūrmalas pašvaldības deputāti 18.septembra domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Zemesgabali, uz kuriem atrodas minerālūdens urbumi, kuru atsavināšanu vēlas ierosināt pašvaldība, pēc privatizācijas pieder SIA "Eiropas minerāls". Vides aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija, izskatot jūrmalnieku sūdzības, konstatējusi dabas resursu lietošanas pārkāpumus. Lai novērstu augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanu ar vidē brīvi izplūstošo minerālūdeni, pašvaldība tiek lūgta rast iespēju noslēgt minerālūdens urbumus, bet likums neļauj pašvaldībai savus finanšu līdzekļus ieguldīt svešā privātīpašumā.
Sanatorijas vērtībām draud izdegšana
Ķemeru viesnīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, par kuru zemesgrāmatā izdarīta atzīme, ka tas saglabājams un restaurējams. Ēkā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi – interjera dekoratīvā apdare bibliotēkā, ēdamzālē, vestibilā un Rozā salonā. Atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumam Ķemeru viesnīcas privatizētāja firma SIA "Ominasis Latvia" nenodrošina valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un pastāv reāli ugunsgrēka draudi, kurus pastiprina tas, ka ēkai atslēgta ūdensapgāde.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu Partija) 21.septembrī pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma paudis gatavību ciešā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi meklēt tiesiskos risinājumus, lai sakārtotu ar sanatoriju saistīto vēsturiski neatrisināto un sasāpējušo jautājumu.
"Valdībai šobrīd ir iespēja labot pirms 15 gadiem privatizācijas procesā pieļautās kļūdas un nodemostrēt savu varēšanu, reāli palīdzot Jūrmalai un visai Latvijas kūrortu industrijai, atsavinot no iepriekšējiem īpašniekiem nemākulīgi apsaimniekotos Ķemeru sanatorijas īpašumus," tā 2012.gada 24.septembrī ar Rīgas apriņķa portāla starpniecību aicināja Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents, Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdētājs un vietējās domes deputāts Māris Dzenītis. Dzenītis esot pārliecināts, ka, lai glābtu Ķemeru sanatoriju, valdībai būtu steidzami savā īpašumā jāpārņem un jānodod Jūrmalas pašvaldībai Ķemeru sanatorija, kurortpoliklīnika, sanatorija "Līva", kā arī 12 minerālūdens urbumi. "Pēcāk gan šie vērtīgie īpašumi un dabas resursi būtu jānodod kādam investoram, kas tos spētu pienācīgi uzturēt, jo vietējiem tas, visticamāk, nebūs pa spēkam."
Apsekošana neatklāj bibliotēkas izzagšanu
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) speciālisti šā gada 11.oktobrī veikuši atkārtotu Ķemeru sanatorijas ēkas apsekošanu, kā arī inventarizāciju, taču bažas, ka no ēkas varētu būt nozudušas valsts aizsargātas kultūras vērtības, nav apstiprinājušās. VKPAI Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Jānis Asaris aģentūrai LETA pastāstīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekošanu, kas notikusi šā gada jūlijā, situācija Ķemeru sanatorijā nav mainījusies. Inspektori veikuši apjomīgu inventarizāciju, kuras gaitā konstatēts, ka visi mākslas un kustamie priekšmeti, kas atrodas valsts aizsargājamo priekšmetu sarakstos, atrodas uz vietas, bet daļa atrodas pie restauratoriem. Objektā atrodamās grāmatas nav atsevišķi iekļautas aizsargājamo priekšmetu sarakstā, bet ir objekta sastāvdaļa, tāpēc par tām precīzu datu nav. "Ja kādas grāmatas ir pazudušas, tad to skaits ir neliels, jo pārsvarā grāmatas stāv sapakotas kastēs".
VKPAI vadītājs Juris Dambis aģentūrai LETA atzina, ka inspekcijai ne tiesiski, ne finansiāli nav iespēju uzņemties rūpes par sanatoriju, tāpēc ēkas turpmākais liktenis par iespējamo atsavināšanu par labu valstij vai pašvaldībai atkarīgs no risinājumiem, ko spēs piedāvāt ministrijas un profesionāli juristi. "Protams, ar nosacījumu, ja īpašnieki un mantinieki turpina nedot atbildi. Pagaidām ne mums, ne Privatizācijas aģentūrai, ne citām institūcijām nav izdevies ar viņiem sazināties," piebilda Asaris.
Garnadžiem nekas nespīd
Kā Jurmala24.lv informēja domes preses dienests, patlaban ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību panākta vienošanās, ka Ķemeru teritoriju cītīgi apsargā pašvaldības policija ar suni, kas var atvairīt zagļus un pasargāt no vandalisma aktiem, taču sanatorijas teritorijā tā nevar rīkoties. VAS "Privatizācijas aģentūra" ir lūgusi SIA "Ominasis Latvia" nekavējoties nodrošināt Ķemeru sanatorijas mantas apdrošināšanu un tās apsardzi.
Nav skaidrs, kam jāapmaksā apkure
Oktobrī Saeimas pieprasījumu komisijas sēdē, kur piedalījās arī Jūrmalas domes speciālisti, tika nolemts veidot darba grupu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē un lūgt līdzekļus apsardzes un apkures nodrošināšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ne Jūrmalas pilsētas domei, ne VKPAI pagaidām nav precīzu datu, cik liels finansējums būtu nepieciešams Ķemeru sanatorijas apkures izdevumiem, tomēr Asaris, atsaucoties uz pērn sanatorijā strādājušo būvnieku sacīto, minēja, ka ēkas apsildīšana mēnesī varētu izmaksāt ap 6000 latu. Asaris uzskata, ka, paredzot pietiekamu finansējumu ēkas apkurei, atkristu nepieciešamība atsevišķus objektus pārvietot, jo interjeram, mēbelēm un priekšmetiem tiks nodrošināts piemērots mikroklimats. "Apkure un apsardze ir operatīvā nepieciešamība, lai saglabātu un nekaitētu restaurētajām vērtībām, kas ir labā stāvoklī," norādīja VKPAI.
Sanatorijai bagāta priekšvēsture
Latvijas oficiālajā tūrisma portālā Latvia.travel norādīts, ka Ķemeru viesnīca celta pēc izcilā vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta un ir viena no lielākajām būvēm Latvijas brīvvalsts laikā. Ēka pabeigta 1936.gadā, un stilistiski viesnīca ir spilgts neoklasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā, kas sava baltā, majestātiskā veidola dēļ tautā tikusi sirsnīgi dēvēta par "Balto kuģi".
Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30. gadu beigās Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju "Ķemeri" ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes.
Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri un dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Līdz mūsdienām par Latvijas valsts līdzekļiem celtās viesnīcas iekštelpās daļēji saglabājies 30. gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi un telpu apdare, kā arī bibliotēkas iekārtojums.
Ķemeru sanatorija ir otrs lielākais Latvijas brīvvalsts laikā celtais objekts – par to lielāks ir tikai Vienības nams Daugavpilī.
Uz sarakstu
