Ķemeru parkā nesaskata īpaši aizsargājamās vides apdraudējumu

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza aģentūru LETA informēja, ka DAP ir informēta par Dzirnavu ezera piesārņojumu vēsturiskās Šlokenbekas muižas teritorijā, un sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) pastiprināti tiek apsekota un uzmanīta arī apkārtne, jo īpaši ĶNP teritorija.

DAP speciālisti nav konstatējuši piesārņojuma ietekmi ĶNP teritorijā, savukārt no VVD saņemta informācija, ka piesārņojums sācis atšķaidīties, un ĶNP teritoriju ar Kaņiera ezeru un daļu Slocenes upes tas nav sasniedzis. Arī beigtas zivis ĶNP teritorijā nav manītas.

Līdztekus sadarbībai ar vides dienestu DAP vietējie inspektori ir vienojušies ar vairākiem iedzīvotājiem un makšķerniekiem, lai tie ziņotu DAP un VVD, ja pamanītu beigtas zivis vai citādas piesārņojuma pazīmes.

DAP ekspertiem būtu jāsāk veikt nodarītā kaitējuma un zaudējumu aprēķins, ja piesārņojums būtu sasniedzis ĶNP teritoriju, bet ārpus dabas parka īpaši aizsargājamās teritorijas ir VVD kompetencē, skaidroja DAP pārstāve.

"Pagaidām eksperti novērojuši, ka īpaši aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem kaitējums nebūs nodarīts, un ĶNP teritorijā pagaidām tas ir labākais, kas varēja notikt, ņemot vērā Šlokenbekas ezera un tā saistīto ūdeņu tuvumu," pauda Pabērza.

Kā ziņots, citās ūdenstilpēs ap Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezeru, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, piesārņojumu vides speciālisti pagaidām nav konstatējuši. Tāpat pagaidām nav noskaidrots arī piesārņojuma avots, bet ezerā mākslīgi nodrošinās papildu skābekļa pieplūdi.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina aģentūru LETA informēja, ka, apsekojot Valguma ezeru, Kaņiera ezeru un Slocenes upi, vakar vakarā VVD inspektori zivju bojāeju nekonstatēja. Arī šorīt Ventspils vides pārvaldē nav ziņots par bojāgājušām zivīm šajās ūdenstilpēs.

Pagaidām joprojām nav noskaidrots konkrēts piesārņojuma avots, VVD rīcībā analīžu rezultātu nav un vēl nevar konstatēt konkrētu uzņēmumu. Uzņēmumu, kuri nodod savus neattīrītos notekūdeņus SIA "Tukuma ūdens", notekūdeņu kvalitātes analīzes tiek veiktas, skaidroja VVD pārstāve.

SIA "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtām šodien uzstādīts ozonators, ar kura palīdzību iespējams ūdenskrātuvē nodrošināt papildu skābekļa pieplūdi un piesārņojuma neitralizēšanu, informēja Ņikitina.

Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede aģentūrai LETA apstiprināja, ka pagaidām pašvaldības rīcībā nav informācijas par piesārņojuma cēloni un SIA "Tukuma ūdens" pagaidām nav aizdomu par konkrētu uzņēmumu.

Viņa skaidroja, ka tuvumā esošais AS "Tukuma piens" nav vienīgais uzņēmums, kas pieslēdzies šīm attīrīšanas iekārtām, bet viens no lielākajiem. Otrs lielākais uzņēmums ir saldumu ražotājs un augļu un ogu pārstrādātājs SIA "Puratos Latvia". Tāpat "Tukuma ūdens" attīrīšanas ierīcēm ir pieslēgts liels skaits citu, mazāku, uzņēmumu, tostarp arī ķīmiskā tīrītava, taču, pēc "Tukuma ūdens" aplēsēm, šo uzņēmumu ūdeņi ir daudz mazākā apjomā un teorētiski kopējā plūsmā tie sajaucas ar citu ūdeņiem un nevarētu radīt tāda apjoma kaitējumu, kāds konstatēts.

Savukārt iedzīvotāji laikrakstam "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" ziņojuši, ka redzējuši piesārņota ūdens straumes Slocenē - ne tikai blakus esošajai AS "Tukuma piens" ražotnei, bet arī "Lauktehnikas" mikrorajonā, kur upes krastos atrodas vairāki uzņēmumi. Savukārt kāda sieviete telefoniski ziņoja par piesārņojumu un apgalvoja, ka nakts laikā savus ķimizēti netīros ūdeņus ar lielu šalti Slocenē ielaižot arī ķīmiskā tīrītava, raksta šā laikraksta portāls "ntz.lv".

Vietējam medijam Tukuma domes pārstāvji neoficiāli esot atzinuši, ka ūdens piesārņojums no vairākiem uzņēmumiem pārsniedzot normas, bet līdz šim tas lielas problēmas neesot radījis. Turklāt uzņēmēji neesot gatavi ieguldīt līdzekļus priekšattīrīšanas iekārtu izbūvē. Tas esot tik dārgs prieks, ka, piemēram, Pūrē dislocētais uzņēmums "Puratos Latvia" pat esot piedraudējis pārcelt savu ražotni uz Poliju, ja pašvaldība netiks galā ar uzņēmuma notekūdeņiem. Arī citi uzņēmēji esot līdzīgās domās, un iespējamais darbvietu trūkums sasaistot pašvaldībai rokas, raksta "ntz.lv".

Viņa norādīja, ka joprojām no ezera tiek izcelti plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Ķīmiskais piesārņojums ūdenī samazina skābekļa koncentrāciju, un šīs sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu. Plānots, ka pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" veiks zaudējumu aprēķināšanu.

Kā norāda Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa, kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtās "Tīles", kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem - vairākiem ražošanas uzņēmumiem.