LPS prasa valdībai nepieļaut nelikumīgu jūras un liedaga nonākšanu privātā īpašumā
Šāda prasība ietverta LPS atzinumā par Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz grozījumus kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas procesā. Grozījumu projekts tiks skatīts pirmdien, 12.februārī, Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē.
LPS skaidro, ka Saeima, pieņemot Zemes pārvaldības likumu, uzdeva valdībai šādus noteikumus izdot līdz 2016.gada 31.decembrim, bet tas joprojām nav izdarīts.
Jūra dažādu faktoru ietekmē ir noskalojusi un turpinās noskalot krastus un Civillikums Latvijā nosaka: "Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas". LPS skaidro, ka šī norma izstrādāta, lai nepieļautu ne liedaga, ne pašas jūras nonākšanu privātā īpašumā. "Savukārt Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta līdzšinējā rīcība jautājuma risināšanā rada bažas par vēlmi ignorēt likumu, jo Kadastra kartē vairāku privātu īpašumu robežās atrodas ne tikai liedags, bet pat jūra," norāda Klismeta.
Ņemot vērā, ka piekrastes erozijas procesi turpināsies, ir svarīgi regulāri aktualizēt valsts īpašumā esošo teritoriju, nepieļaujot ne teritoriālo jūras ūdeņu, ne daļas liedaga nonākšanu atsevišķu privātu personu īpašumā, kas apdraud brīvu piekļuvi jūrai jebkuram Latvijas iedzīvotājam. LPS pauž, ka, ja gadījumā, ja tiks pieļauta iespējamība teritoriālos jūras ūdeņus "interpretēt" kā privātīpašumu, tad šobrīd uzmanības lokā esošā problēma ar "kuģi-māju" salīdzinājumā ar šādas rīcības sekām šķitīs pavisam maznozīmīga.
LPS aicina valdību ievērot Civillikumu, izpildīt Zemes pārvaldības likumā Ministru kabinetam noteikto uzdevumu un nepieļaut iespējamību, ka liedags vai pat jūras ūdeņi vairs nav valsts īpašumā tikai tāpēc, ka valsts nav noteikusi kārtību, kādā Kadastra kartē tiek aktualizēts valsts īpašumā esošais liedags.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, noteikumos, kurus pirmdien skatīs MKK, vajadzētu būt iekļautai kārtībai, kura nosaka, kā pirmreizēji un kā atkārtoti aktualizē nekustamā īpašuma īpašumtiesības, taču tādas kārtības tur neesot. "Tie ir lielie kadastra datu noteikumi ar vairākiem grozījumiem, bet tieši sadaļas, kuru uzdeva izstrādāt zemes pārvaldības likums, tur nav," norāda Šķiltere. Viņasprāt, Ministru kabinetam būtu vai nu jāliek Tieslietu ministrijai izstrādāt jaunus, atsevišķus grozījumus, kur šī kārtība būtu aptverta, vai arī jāpapildina esošie.
"Ceru, ka Ministru kabinets tomēr uzdos Tieslietu ministrijai ievērot gan Civillikumu, gan izpildīt Zemes pārvaldības likumā noteikto pienākumu. Pretējā gadījumā, iespējams, drīz sagaidīsim nākamos stāstus par "māju-kuģi" liedagā," pauda Šķiltere.
Uz sarakstu
