Plānošanas reģioni mudina pārskatīt to teritoriālās robežas un finansēšanas modeli
Komisija šodien diskutēja par plānošanas reģionu funkcijām un aktualitātēm reģionālajā politikā. Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes vadītāja Daiga Mieriņa klātesošajiem pauda, ka šobrīd "ir ļoti labs laiks", lai lemtu par reģionu turpmāko attīstību, jo patlaban tiekot izstrādāts Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam, kā arī reģionālās politikas pamatnostādnes no 2020.gada.
Mieriņa atgādināja, ka plānošanas reģionus pirms desmit gadiem izveidoja ar domu, ka tie īslaicīgi aizvietos otrā līmeņa pašvaldības. "Diemžēl, šādas pašvaldības līdz šim nav izveidotas un patlaban mūsu pārliecība ir, ka labākais variants ir stiprināt plānošanas reģionus, jo mums ir resursi un kapacitāte, ko vajag tikai pilnveidot," pauda Mieriņa.
Viņa norādīja, ka viens no galvenajiem veicamajiem uzdevumiem ir reģionu robežu pārskatīšana, jo patlaban, piemēram, Salacgrīva, Aloja un Limbaži atrodas Rīgas plānošanas reģionā, lai gan vairāk būtu piederīgi Vidzemei. "Mums visā reģionā ir jānodrošina vienādas funkcijas, taču ir skaidrs, ka problēmas ļoti atšķiras. Pierīga krasi atšķiras no tiem pašiem Limbažiem un nākamajā plānošanas periodā mēs nevaram virzīt visus plānus vienādi," pauda Mieriņa.
Tāpat viņa pauda viedokli, ka atsevišķām reģionu funkcijām finansējums nav pārskatīts desmit gadus un, ja valsts plānošanas reģionus grib stiprināt, tad ir jāpārskata arī līdzekļu piešķiršanas modelis. Lai gan reģioniem ir uzticēts plānot daudz un dažādas lietas, realitātē neko no tā nav iespējams ieviest, jo gluži vienkārši neesot naudas, viņa pauda. "Piemēram, Rīgas reģions ir uzvarējis Eiropas teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkla (ESPON) konkursā, bet mums pat nav naudas, lai aizbrauktu uz sanāksmēm," sacīja politiķe.
Mieriņa vērsa uzmanību, ka būtībā plānošanas reģioni varētu uzņemties daudz svarīgas funkcijas, ja vien valsts tos atbalstītu. "Kādreiz mums bija piešķirta sabiedriskā transporta plānošana, bet vairs nav un rezultāts ir tāds, ka maršrutus plāno ierēdņi. Tas ir nepareizi. Mums ir tikai konsultatīva loma, bet, ja reģions varētu plānot, tad tā būtu lielāka elastība, resursu taupīšana un nerentablu maršrutu likvidēšana. Mums nav izglītības funkcija un neviens neprasa, ko mēs domājam par skolu optimizāciju vai ko citu. Mums ir funkcija stiprināt uzņēmējdarbību, bet mēs bez finansējuma reāli dzīvē neko nevaram izdarīt," uzskaitīja RPR pārstāve.
Atbalstu Mieriņas teiktajam izteica visu plānošanas reģionu pārstāvji. "Reģionu robežas ir nepieciešams pārskatīt, jo kāds sakars Limbažiem ir ar Rīgu, ja viņi visu mūžu bijuši Vidzemē," taujāja Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Hardijs Vents. Arī viņš norādīja uz finansējuma trūkumu, paužot, ka plānošanas reģioni viņiem uzticētos uzdevumus mēģina īstenot caur dažādiem Eiropas Savienības (ES) projektiem, jo ar valsts dotāciju realitātē neesot iespējams ko īstenot.
Arī Kurzemes plānošanas reģiona priekšsēde Inga Bērziņa sacīja, ka 2018.gadā viņu plānošanas reģionam tika piešķirti 196 000 eiro, ar ko knapi esot pieticis, lai segtu administrācijas izmaksas. "Neraugoties uz to, mūsu administrācija ir paveikusi teju neiespējamo un laika posmā no 2014.-2020.gadam reģionam ir piesaistīti 13 miljoni eiro no Eiropas. Taču ar valsts piešķirto mēs nevaram neko ieviest," pauda Bērziņa.
Tikmēr Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Aivars Okmanis norādīja, ka vēl viena ļoti svarīga lieta reģionu kontekstā esot autoceļu uzturēšana un plānošana. "Satiksmes ministrija vietējās nozīmes ceļus ir pametusi novārtā. Desmitiem gadu viņi saka, ka tos nodos pašvaldībām, bet nekas nenotiek. Un bez papildus finansējuma, neviena pašvaldība nemaz nevarēs šo funkciju nodrošināt," sacīja Okmanis.
Savukārt Latgales plānošanas reģiona priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Maksimovs sacīja, ka valsts un plānošanas reģionu attiecības viņam atgādina mūsdienu pusaudžu attiecības - "kopā guļ, bet nebildina." "Mēs esam gatavi, bildiniet mūs," sacīja Maksimovs.
Reģionu ieskatā, nākotnes finansēšanas modeļi varētu būt vairāki. Viens varētu būt valsts dotācija, kas patlaban esot stipri nepietiekama. Otrs variants varētu būt ES līdzekļu piesaiste reģionālā griezumā, bet trešais - valdība varētu pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda mērķus un uzdevumus, paredzot zināmu finansējuma daļu novirzīt tieši reģionāla mēroga projektiem.
Komisijas deputāti gan neizteica nekādus solījumos piešķirt reģioniem papildu finansējumu, taču vairākkārt uzsvēra reģionu kā produktīvu diskusiju partneru lomu. Tāpat deputāti norādīja, ka plānošanas reģionu nākotne ir cieši saistāma ar teritoriālo reformu.
Deputāts Andris Kazinovskis (JKP) norādīja, ka jaunais ES plānošanas periods tiešām ir lūzuma punkts reģionu attīstībā, jo, ja tas netiks izmantots, vēl astoņus gadus Latvijas lauku teritorijas turpinās iztukšoties. "ES ir divas finansējuma piešķiršanas pieejas - caur valstu ministrijām un caur reģioniem. Latvijai tuvākā valsts šajā reģionu metodē ir Polija. Mēs redzam kā tur viss laukos attīstās - ko tādu es gribētu redzēt arī Latvijā," sacīja deputāts.
Arī deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) pauda atbalstu reģionu robežu pārskatīšanai, norādot, ka "Rīga nevar lemt par kultūras dzīvi Salacgrīvā."
Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka nevar spriest par finansējuma piešķiršanu plānošanas reģioniem, kamēr neesot skaidras ainas par teritoriālo reformu.
Uz sarakstu
