Uzņēmēji topošajiem darba ņēmējiem iesaka studēt RTU - papildināts
Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), secināts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "Prakse.lv" veiktajā uzņēmēju aptaujā.
Otrajā vietā seko Latvijas Universitāte (LU), bet trešajā - Banku augstskola. Ceturtajā vietā ierindojusies Latvijas Lauksaimniecības universitāte, piektajā - "Turība", sestajā - Rīgas Tehniskā koledža, septītajā - Vidzemes Augstskola, astotajā - Rīgas Stradiņa universitāte, devītajā - Alberta koledža, bet desmitajā - Rīgas ekonomikas augstskola.
Savukārt starp studiju programmām uzņēmēji pirmajā vietā izvirzījuši RTU programmu "Datorsistēmas", otrajā vietā seko šāda pati programma LU, bet trešajā minēta Rīgas Tehniskās koledžas programma "Inženiermehānika".
Kopumā aptaujā piedalījās 166 uzņēmumi, no kuriem 90% darbojas Rīgā. Aptaujā piedalījās tādas kompānijas kā AS "Latvenergo", AS "Seversraļlat", SIA "Rimi Latvia", SIA "Merks", AAS "Ergo", AS "Swedbank", SIA "Aerodium", SIA "Baltic Taxi" un citi.
Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzina, ka projekta autoru apkopotā informācija būs noderīga gan augstskolām - pielāgojot studiju programmas darba tirgus vajadzībām, gan potenciālajiem darbiniekiem - darba vietu meklējumos. Apkopojot informāciju un publiskojot to, darba devēji esot identificējuši un informējuši sabiedrību, - kādas jomas speciālistus uzņēmumi vēlas piesaistīt, kuras nozares tie uzskata par prioritārām. Projekta rezultātā palielināšoties darba devēju ieinteresētība augstākās izglītības saturā, aktīvāk piedaloties studiju satura reformā un studiju programmu nodrošināšanā atbilstoši darba tirgus prasībām.
Augstākā izglītība ir vairākus gadus ilgs process, tādēļ tā vietā, lai norādītu, kādu specialitāšu darbinieki nepieciešami šodien, darba devējiem jāsāk plānot darbaspēka attīstība vidējā termiņā un ilgtermiņā, sacīja Barševskis. Nodarbinātības pētījumi parādot skaidru korelāciju - darbiniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir plašākas iespējas darba tirgū un lielākas iespējas pretendēt uz augstāku atalgojumu.
"LDDK un portāla "prakse.lv" kopīgā projekta sākotnējā iecere ir laba, tomēr izpildījums ir jāpilnveido, nepārvēršot to par reitingu, kurā iekļautas savstarpēji nesalīdzināmas dažādu pakāpju izglītības iestādes. Portālam "prakse.lv" nav jāveido kārtējais tops, bet jāturpina pildīt izglītojamo, darba devēju un izglītības iestāžu kontaktpunkta funkcijas," rekomendēja Barševskis.
Jau ziņots, ka, saglabājoties pašreizējām ekonomiskās izaugsmes prognozēm, kritiska situācija darbaspēka nodrošinājumā varētu veidoties jau 2016.gadā, kad darba spēka pieprasījums sāks pārsniegt piedāvājumu.
Pie šāda secinājuma nonākuši projekta "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" autori - Latvijas Darba devēju konfederācija, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Valsts izglītības satura centrs un Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Tiek prognozēts, ka 2020.gadā darba spējīgo iedzīvotāju daļa saruks par 15%, bet ekonomiski aktīvā darbaspēka piedāvājums būs par 8% mazāks salīdzinājumā ar 2011.gadu.
"Tādēļ ir vitāli svarīgi maksimāli uzlabot pāreju no izglītības sistēmas uz darba tirgu, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas," norāda projekta autori.
Projekta autori uzskata, ka izglītības ietvaram jābūt orientētam uz darba tirgus pieprasījuma apmierināšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo speciālistu piesaisti pirmkārt no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotāju vidus. Tikai tādā veidā iespējams samazināt jauniešu bezdarbu, vienlaikus nodrošinot nozares ar nepieciešamiem speciālistiem.
Nozaru eksperti atzīst, ka 2008.gada ekonomiskā krīze būtiski ietekmēja nozarēs strādājošo cilvēku skaita samazināšanos, bet pēdējā gada laikā notiek pakāpenisks nodarbinātības rādītāju pieaugums katrā nozarē. Strauju darbinieku skaita pieaugumu neviens no nozares ekspertiem neprognozē tuvāko triju piecu gadu laikā. Kopīga tendence visām nozarēm ir pieprasījuma kritums pēc mazkvalificēta darbaspēka, jo tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas un attīstās procesi.
Uz sarakstu
