Vai Lielupes osta spēs konkurēt ar Rīgas plāniem?
22.novembrī "Rīgas brīvostas valde" atbalstījusi koncepciju par jauna jahtu piestātnes kompleksa izbūvi Daugavas kreisajā krastā Ķīpsalā, pie Vanšu tilta - tātad vietā, kurā pašlaik atrodas Latvijas slavenākā smilšu čupa - no upes smēlējiem uzbērtais kalns. Pēc aptuveniem aprēķiniem, šāda projekta īstenošanai nepieciešamās investīcijas varētu sasniegt 1,3 miljonus latu. Plānots izveidot peldošu pontonu konstrukciju koka mola vietā, kā arī pilnīgi atjaunot dambi, kurš šobrīd atrodas avārijas stāvoklī.
"Jauno jahtu kompleksu iecerēts uzbūvēt teritorijā, kura pieder Rīgas brīvostai, un tas būs nozīmīgs Rīgas domes un "Rīgas brīvostas pārvaldes" kopprojekts. Brīvosta nodrošinās piestātņu iepirkumu un izbūves procedūru, savukārt Rīgas dome - projekta infrastruktūru un komunikācijas," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, Rīgas brīvostas valdes loceklis Vadims Jerošenko.
Jerošenko ir pārliecināts, ka jauna ūdens tūrisma centra izveide Rīgā labvēlīgi ietekmēs ekonomisko aktivitāti, kā arī cels pilsētas ūdensceļu prestižu ārzemju viesu acīs, jo šobrīd jaunā jahtu piestātnes kompleksa teritorija atrodas tieši pretī jūras ostai, kurā tiek pieņemti ārzemju kruīzu prāmji.
Šis nozīmīgais pilsētas attīstības projekts ļaus uzbūvēt visām starptautiskajām prasībām atbilstošu jahtu apkalpošanas kompleksu. "Tādējādi mums ir izredzes panākt, lai Rīga nostiprinātos kruīzu buru kuģu maršrutos Baltijas jūrā un palielinātos tūristu skaits Latvijas galvaspilsētā, jo ūdens tūrisms ar katru gadu kļūst arvien populārāks. Ceram, ka jahtu kompleksa izveide veicinās burāšanas sporta atdzimšanu Latvijā, jo mūsu valstī jūrniecībai ir senas vēsturiskas tradīcijas," atzīst Pilsētas attīstības komitejas vadītājs.
Pēc jauno piestātņu aprīkošanas Rīga pienācīgi spēs uzņemt gan atsevišķas tūristu jahtas, gan starptautiskās buru kuģu regates. Rīgas dome varēs popularizēt šo tūrisma virzienu, tādējādi sniedzot jahtu sporta cienītājiem iespēju paplašināt savas ģeogrāfiskās robežas.
Tās ir visai sliktas ziņas Lielupes ostai, jo turīgie cilvēki, kuri ir burāšanas sporta piekritēji, var izvēlēties novietot savu privātjahtu vai kuteri Ķīpsalā un tad braukt uz Jūrmalu ar mašīnu - ne laika, ne attāluma ziņā nav liela atšķirība.
Līdz šim Lielupes ostai konkurence citu Latvijas mazo ostiņu starpā nav bijusi liela - piemēram, Ventspilī jahtu piestātnes atrodas tieši blakus zvejas ostas zivju terminālam. Likumsakarīgi -regulārā sasmakušu zivju dvaka atbaida cilvēkus no konkrētās vietas, un tā Ventspils jahtu piestātnes parasti ir pustukšas. Bet citas mazās ostiņas, piemēram - Roja un Kuiviži, atrodas pārāk tālu no lielajām pilsētām. Vienīgā osta, kurā jahtas ne tikai tiek turētas, bet arī ražotas, pašlaik ir Engure. Kā zināms, arī pēdējā šīs sezonas regate norisinājās Engurē, 15.septembrī, tās laikā tika veikts tradicionālais burājums līdz Mērsraga bojai un atpakaļ. "Spirinās" arī Mērsraga ostas pārvalde, kas šogad jau trešo reizi augusta vidū sarīkoja "Koka kuģu festivālu", kurā tikās visi koka kuģu īpašnieki, kapteiņi un entuziasti - tātad potenciālo klientu uzrunāšanai.
Burātāji pauž neapmierinātību
Lielupes ostas kanāla padziļināšanai 2010.gadā bija paredzēti 50 000 latu. Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām jaunā sasaukuma dome atsauca iepirkumu par kuģu kanāla padziļināšanas darbiem 64 000 latu apmērā, jo iepirkums izziņots par vēlu un vairs nebija jēgas šos darbus sākt, jo tie noslēgtos, ātrākais, septembrī līdz ar kuģošanas sezonas beigām.
"Katrā ziņā šis ir svarīgs jautājums un, iespējams, tiks atrisināts nākamajā gadā ar jaunās kuģošanas sezonas sākumu. Pašvaldība Lielupes ostā saskata neizmantotas iespējas, neskatoties uz to, ka ostas attīstība ir cieši saistīta ar privāto uzņēmēju plāniem," to 2009.gadā norādīja bijušais mērs Raimonds Munkevics.
Lielupes osta tika slēgta, jo kuģu ceļš smilšu sanesumu dēļ, ir par seklu, lai pa to Lielupē varētu ienākt kuģi un jahtas. 2005.gadā iebraukšanas kanāls tika padziļināts, un pēc pētnieku (SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs") ieteikuma abpus kuģu kanālam jūrā tika izvietoti zemūdens viļņlauži – 100 līdz 150 metrus gari un trīs metrus augsti cauruļveida smilšu maisi. Tomēr viļņlauži netika ievietoti pietiekamā apjomā, turklāt viens no tiem ir pazudis. Lai gan pēdējā pamatīgā kuģu ceļa tīrīšana tika veikta 2007.gadā, tas ātri kļuva nekuģojams. Par to neapmierinātību vairākkārt pauda Latvijas Zēģelētāju savienība.
2008.gadā pavasarī visi Jūrmalas burātāji un jahtu īpašnieki gaidīja kārtējo ostas kanāla padziļināšanu, tomēr tas nenotika. Tobrīd "Dienas Biznesā" varēja izlasīt sekojošu ziņu: "Lielupes ostas valde atbrīvojusi no amata ostas pārvaldnieku Eiženu Cepurnieku".
"[Jūrmalas mērs Raimonds] Munkevics ir sapinies savos melos. Viņš upurēja burāšanas sezonu, lai tikai noņemtu mani no amata. Uzskatu, ka viņam publiski jāatvainojas burātājiem," tā sevi aizstāvēja bijušais ostas pārvaldnieks E.Cepurnieks.
Munkevics viņam oponēja: "Nauda padziļināšanas darbiem ir dota pēdējos divus gadus - 2007.gadā 60 000 latu un 2008. gadā 200 000 latu, no kuriem Jūrmalas dome avansā pārskaitīja 20 000 latu, bet darbi netika pat sākti."
Sāk attīstības projekta izstrādi
2005.gadā no Lielupes ostas teritorijas tika izslēgta zeme, un patlaban ostas izmantošanā palikusi tauvas josla, aizsargājamās palieņu pļavas un ūdens.
Lielupes osta vēsturiski izveidojusies bijušā zvejnieku kolhoza ostas teritorijā. Vairākus pēdējos gadus tā bija slēgta un nenotika aktīva saimnieciska darbība. Ostas teritorijas kopplatība ir 422 ha, tai skaitā zeme 102 ha, 320 ha liela ostas akvatorija ar iekšējiem un ārējiem reidiem un kuģu ceļiem ostas pieejā. To raksturo šādi lielumi: iekšējā kanāla gultnes platums - 40 metri, iekšējā kanāla maksimālais dziļums - 5,5 m, kopējais piestātņu garums - 319 metri. Taču Lielupes grīvas rajons, ņemot vērā smilšu sanesumus, tiek uzskatīts par kuģošanai bīstamu.
Pirms diviem gadiem, kad spridzināja Lielupē stāvošo ledu, daļēji tika attīrītas smilšu sanesas.
Lielupes ostas pārvaldes valdes priekšsēdētējs Māris Dzenītis vēlas attīstīt ostu kā jahtu tjūninga (remonta) darbnīcu vietu un kā rekreatīvā (ekoloģiskā) tūrisma centru zēģelētājiem no Skandināvijas valstīm. Pret iespējamo pašvaldības zemju izsaimniekošanu Lielupes - Priedaines rajonā cēluši protestus vietējie iedzīvotāji. Pārvalde šā gada novembrī sākusi darbu pie ostas attīstības programmas projekta izstrādes, kad tika izsludināta cenu aptauja programmas izstrādei.
"Lielupes ostas attīstības programmas projekts tiks izstrādāts saskaņā ar likumā "Par ostām" noteikto ostas pārvaldes pienākumu izstrādāt attīstības dokumentu atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai, un teritorijas plānojumam," informē Lielupes ostas pārvaldnieka palīgs Kaspars Bogomols.
Līdz ar Lielupes ostas attīstības programmas izstrādi un apstiprināšanu Lielupes osta iegūs plānošanas dokumentu, kas noteiks ostas attīstības virzienus nākamajam 12 gadu plānošanas periodam, tam nepieciešamos finanšu līdzekļus, kā arī pasākumu kopumu, kas ļaus atvērt Lielupes ostu, ne tikai nodrošināt Lielupes grīvas kuģojamību, kas sekmīgi izdarīts iepriekšējos divos gados. Ostas attīstības plāna devīze ir "Lielupes osta - zaļākā osta Latvijā".
Dome uzskata, ka Lielupes ostas glābšana sekmētu Jūrmalas starptautisko atpazīstamību un stimulētu vietējo uzņēmējdarbību. Tāpēc ostas pārvalde pagājušā gada pasūtījusi upes grīvas hidro - un morfordinamisko procesu analīzi.
Attīstības programmā osta ne tikai plāno noteikt tās perspektīvos attīstības virzienus, bet arī vērtēt to īstenošanai nepieciešamos pasākumus – jaunu teritoriju iekļaušanu ostā, pasākumu realizēšanai nepieciešamos valsts un pašvaldību institūciju saskaņojumus un sekmīgai ostas attīstībai nepieciešamos zinātniskos pētījumus, lai nepieļautu vides situācijas pasliktināšanos vai spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumus. Tajā tiks iekļauta arī prognoze ostas attīstībai nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomam un to iegūšanas avotiem, tostarp privāto investoru uzrunāšana. Plānā tiks analizētas arī jaunu darba vietu radīšanas iespējas un Jūrmalas pilsētas budžeta ieguvumi. Projekta izstrādei paredzēts piesaistīt ekspertus, kuriem ir pieredze teritorijas plānošanas dokumentu izstrādē.
Uz sarakstu
