Vispārīgie ieteikumi rīdziniekiem, kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā

"Civilā aizsardzība daudziem joprojām nozīmē kaut ko abstraktu un ko tādu, kur rīcība seko kādai centrālai instrukcijai. Valstij un pašvaldībai tiešām ir pienākums informēt iedzīvotājus ārkārtas un iespējama apdraudējuma gadījumā, taču iedzīvotāji arī pamatoti jautā – kā tas būs iespējams, ja būs elektroapgādes pārtraukums, traucēti interneta sakari vai nebūs iespējams pārliecināties par informācijas ticamību. Mums ir plāns arī šādiem gadījumiem, taču te nepieciešama arī pašu iedzīvotāju aktīva iesaiste un vēlme būt informētiem, tāpēc aicinu visus vairot savu drošību un ne tikai apņemties, bet arī tiešām apskatīt Rīgas piedāvātos civilās aizsardzības informācijas resursus," uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

Seminārā īpaša uzmanība vērsta uz praktiskiem ieteikumiem, kā rīdziniekiem savlaicīgi parūpēties par savu drošību militārā iebrukuma vai kara gadījumā, kas ir izstrādāti sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināra ieraksts un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājas lapā www.riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”.

Pirmā semināra “Vispārīgie ieteikumi rīdziniekiem X stundā” ieteikumi iedzīvotājiem:

Esi informēts

• Izdzirdot trauksmes sirēnas vai apziņošanu pa skaļruņiem, ieslēdz TV un radio - Latvijas Televīziju vai Latvijas Radio.
• Seko līdzi informācijai atbildīgo dienestu mājaslapās un sociālajos tīklos, kā arī informāciju saņemsi arī citos apziņošanas veidos, ko veiks valsts un pašvaldību iestādes.
• Ielādē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aplikāciju “112 Latvija" vai skaties tīmekļvietni www.112.lv.
• Ievēro norādījumus!

Kā pasargāt sevi no dezinformācijas?

Izmantojot tehnoloģijas, var radīt dažāda formāta dziļviltojumu (deepfake) materiālus – attēlus, video un audioierakstus, kuri izskatās/izklausās ļoti reālistiski, kuru viltojumu bez padziļinātas izpētes ir grūti atklāt.

• Uzticies tikai zināmiem informācijas avotiem un informācijai, ko sniedz valsts institūcijas un pašvaldības.
• Neizplati nezināmu avotu informāciju. Nepatiesu un apzināti sagrozītu informāciju centies ierobežot un atspēkot.
• Iepazīsties ar valsts un pašvaldības institūciju informāciju par ieteicamo rīcību militārā iebrukuma draudu gadījumā un jau savlaicīgi noskaidro saziņas iespējas ar apkaimē izvietotajām valsts un pašvaldību iestādēm (piemēram, policiju, militārajām vienībām, medicīnas iestādēm, valsts ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, Valsts robežsardzi).
• Detalizēti iepazīsties ar valsts un pašvaldības dienestu formas tērpu un dienesta apliecību izskatu, lai nepieciešamības gadījumā spētu tos atšķirt no iespējamās agresorvalsts dienestiem.

Iepazīsti savu apkārtni un kaimiņus

• Noskaidro, vai apkaimē ir pieejami avoti un akas, kuru ūdeni var izmantot kā dzeramo ūdeni.
• Kopā ar kaimiņiem apsver iespēju ēkas pagrabstāvā vai pazemes stāvā izveidot patvertni vai vietu, kur patverties.
• Noskaidro alternatīvos pārvietošanās maršrutus, kurus tu vari izmantot, lai nokļūtu savos biežāko apmeklējumu galapunktos, ja ikdienā izmantojamie ceļi nebūs izmantojami.
• Noskaidro, vai apkaimē dzīvo cilvēki ar medicīnisko izglītību, militāro pieredzi un glābšanas darbu pieredzi, kuri savas kompetences ietvaros, nepieciešamības gadījumā varētu atbalstīt pārējos apkaimes iedzīvotājus, kad valsts vai pašvaldības dienesti nespēs darboties ikdienas režīmā.
• Iesaisties nevalstiskajās organizācijās, lai iegūtu zināšanas, kas palīdzēs pārvarēt krīzes situāciju un nepieciešamības gadījumā ļaus palīdzēt arī citiem.
• Izrunā un vienojies ar saviem tuviniekiem par rīcības plānu militāra iebrukuma gadījumā.

Esi sagatavojies un jūties droši

• Sagatavo ārkārtas gadījumu somu. Detalizēta informācija par ieteicamo somas saturu pieejama Aizsardzības ministrijas izstrādātajā bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā”.

• Mājās uzturi un periodiski atjauno pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču rezerves vismaz 3-7 dienām, kas būs nepieciešamas ģimenei un mājdzīvniekiem.
• Apģērba kabatās turi informāciju par savu asinsgrupu, alerģijām, hroniskām slimībām un tuvinieku tālruņu numurus.

Evakuācijas process

• Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi, iegaumē un pieraksti evakuācijas virzienu, galamērķi un pulcēšanās vietas. Izmanto tikai tos maršrutus, kurus rekomendē atbildīgie dienesti, un nepārvietojies pa nepazīstamiem ceļiem. Evakuējies tikai uz to valsts daļu, kuru kontrolē Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki.
• Visur ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus. Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem.
• Evakuācijas laikā izmanto tikai vienu automašīnu, lai samazinātu sastrēgumu iespējamību uz ceļiem. Pārvietojoties nekavējoties dod ceļu militārajiem transportlīdzekļiem.
• Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu. Šādā gadījumā līdz minimumam samazini līdzi ņemamo privāto mantu skaitu. Ieteicamais somas svars – līdz 20 kg (tas neattiecas uz ārkārtas gadījumu somu), lai dotu iespēju ar vienu transportlīdzekli evakuēt pēc iespējas vairāk cilvēku.
• Ja iespējams, pirms evakuācijas atslēdz savam mājoklim gāzes, elektrības un ūdens padevi, aiztaisi logus un aizslēdz durvis. Necenties atgriezties dzīvesvietā no evakuācijas vietas, kamēr atbildīgie dienesti nav to atļāvuši.

Pulcēšanās vietas Rīgā

Pulcēšanās vietas tiek noteiktas katras Rīgas pilsētas apkaimes teritorijā, tās atkarīgas no iedzīvotāju skaita, apdzīvotības blīvuma, esošās infrastruktūras un pieejamiem resursiem, transporta piebraukšanas iespējām. Saraksts ar pulcēšanās vietām apkaimēs pieejams Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plānā, kurš publicēts  mājas lapā www.riga.lv.

Ieteikumi par droša patvēruma vietas izveidi

• Apzini tuvākās patvertnes vai vietas, kur var patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma, piemēram, būvju un dzīvojamo māju pagrabstāvos vai pazemes stāvos un autostāvvietās.
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šogad ir izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām, kas jāņem vērā, atjaunojot vai izveidojot patvertni vai vietu, kur patverties. Informācija pieejama šeit: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam
• Īslaicīgam patvērumam, kas var pasargāt no ieroču lodēm, munīcijas šķembām, apkārtesošo konstrukciju atlūzām, var izmantot grāvi, būvbedri, ēkas ārpusē izvietoto ieeju pagrabtelpās, gājēju tuneli vai jebkuru tuvāko dzelzsbetona vai ķieģeļu konstrukciju, aiz kuras iespējams patverties, kā arī vietas telpās, kur starp tevi un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas u. tml.

Detalizēta informācija par rīcību dažādās ārkārtas situācijās pieejama Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plānā, kā arī pašvaldības pašvaldības un drošības dienestu eksperti to skaidros detalizātāk nākamajos semināros. Nākamais seminārs norisināsies 8. maijā, kurā eksperti stāstīs par informācijas pieejamību krīzes situācijās un dezinformācijas riskiem.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Uz sarakstu