Jūrmalā notiks grāmatas "Trois parfums de femmes - Sievietes viņpus klusēšanai" atvēršanas svētki
Šajā vakarā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā satiksies trīs gara radinieces, trīs izcilas 19./20. gadsimta mijas sievietes-mākslinieces, jauna ceļa gājējas - franču rakstniece Kolete (Colette, 1873-1954), vācu gleznotāja Paula Moderzone-Bekere (Paula Modersohn-Becker, 1876-1907) un latviešu dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865-1943). Katra no viņām viennozīmīgi ir viena no spilgtākajām parādībām savas zemes kultūras dzīvē, bet visas kopā viņas šodien met tiltu uz Vāciju, Franciju un Latviju. Visas kopā viņas šajā vakarā būs sastopamas grāmatā "Trois parfums de femmes - Sievietes viņpus klusēšanai", kurā kopā ar lieliskām Christophe Fouin fotogrāfijām apkopotas esejas par trijām māksliniecēm.
2008. gadā pils Castel Novel piekājē pie Brīves pilsētas tika atklāts parks "Koletes dārzi" gandrīz 5 hektāru platībā. Parka nosaukums dots par godu izcilajai franču rakstniecei Koletei, kurai visas dzīves garumā bija būtiski saglabāt saikni ar dabu, un kura no 1912. līdz 1924. gadam bieži uzturējās pilī Castel Novel. Koletes dziļā mīlestība pret dabu kopš viņas bērnības Burgundijas laukos veidoja viņas jūtīgumu un nevaldāmo brīvības gribu. Dārzi un parki Koletei sniedza iedvesmu un atpūtu. Ziedi, augi un dzīvnieki ideāli ļauj stāstīt par cilvēkiem un viņu rīcību. Tā visi viņas romāni "aizpušķotā" veidā daiļrunīgi stāsta par viņas dzīvi un ainaviskajām vidēm autores dzīvē. Ap 1900. gadu, pagrieziena laikā uz modernismu, Kolete veidoja sievietei netipisku dzīvesstāstu, ar mākslas palīdzību cenšoties atsvabināties no sabiedrības važām un tiekties pēc neatkarības un brīvības.
Taču to pašu var teikt par divām citām izcilām sievietēm un māksliniecēm, kuras dzīvoja ap to pašu laiku, kaut arī citos apstākļos un citās Eiropas zemēs - Vācijā un Latvijā.
Brēmenes māksliniece Paula Moderzone-Bekere dzīvoja Vorpsvēdē, Ziemeļvācijas ciematā, un savu darbu motīvus viņa atrada Teifeslmorā, smagā darbā rūdītos cilvēkos. Ap 1900. gadu pirmo reizi iepazīst Parīzi - "19. gadsimta kultūras galvaspilsētu". Pilsētu, kura kļūst par vietu, kur viņai atkal un atkal gribas atgriezties, lai beidzot veidotu to, kas nodarbina viņas iztēli un prātu - jaunu skatījumu uz meitenēm un sievietēm. Parīze atbrīvo. Atbrīvo no ģimenes kontroles, atbrīvo, lai domātu, atbrīvo, lai uzdrīkstētos to, kam līdz tam trūka drosmes. Vēlāk, jau 1906. gadā, Parīzē viņa strādā kā skurbumā - rodas viena glezna pēc otras. Gleznotājai galvā ir tik daudz gleznu uzmetumi, ka viņai bieži pietrūkst laika tās pabeigt līdz galam. Šai laikā radīto pašportretu vidū īpaša vieta ir stāvformāta darbam ar uzrakstu "Šo es gleznoju 30 gadu vecumā savā 6. kāzu dienā. P.B.". Glezna kā lūgšana.
Pēc daudziem konfliktiem viņa tomēr nolēma atgriezties savā agrākajā dzīvē un 1907. gada pavasarī atstāja pilsētu, kura tika radītas viņas nozīmīgākās gleznas. Tajā pašā gadā viņa 31 gada vecumā mira - kā ceļa sagatavotāja modernismam.
Dzejniece, dramaturģe un sociālā aktīviste Elza Rozenberga ir viena no nozīmīgākajām personībām latviešu kultūras vēsturē. Viņas pseidonīms ASPAZIJA, kas bija arī sengrieķu valdnieka Perikla izglītotās dzīvesbiedres vārds, atklāj viņas sajūsmu par antīko Grieķiju.
Sievietes loma tā laika sabiedrībā bija pamatā Aspazijas augošajam protestam un vēlmei pēc citas dzīves. Sekodama savai pārliecinošajai tieksmei pēc mākslas, teātra un literatūras pasaules, Aspazija izraujas no proviciālisma šaurības un dodas uz Rīgu, kur notiek viņas satikšanās ar Eiropas humānisma pasauli un idejām. Ar personisko izaugsmi un aktivitātēm un savas daiļrades tēliem dzejniece veido ceļu modernās sievietes tēlam latviešu literatūrā.
Kas visas viņas vieno un kas fascinē mākslinieču karjerā ap 1900. gadu?
Vēlme kaut ko sasniegt savā dzīvē. Kaislība, tāluma ilgas, gatavība riskēt, ilgas pēc slavas. Godkāre.
Māksla, literatūra un mūzika.
Un tagad arī grāmata "Trois parfums de femmes -Sievietes viņpus klusēšanai".
Pasākumā piedalās Francijas un Vācijas vēstnieki Latvijā.
Riharda Dubras dziesmu ciklu ar Aspazijas tekstiem izpildīs vokālā grupa Anima Solla.
Pasākums ir veidots Eiropas projekta "Sievietes viņpus klusēšanai" ietvaros, ko iniciēja Francijas biedrība "L’Aura des Arts", lai ar mākslas un kultūras starpniecību sekmētu labāku savstarpēju iepazīšanu un labāku savstarpēju sapratni Eiropā. Mākslas grāmata ir pirmais paliekošais darbs, ko mēs savstarpēji dāvinām un ar kuras palīdzību vēlamies popularizēt mūsu kultūras partnerību.
Uz sarakstu
