Jūrmalā par elektronisko naudu runās Viktors Dostovs

Kā pilsētas informācijas portālu Jurmala24.lv informēja "Telco Trends" PR direktore Natālija Vasiļjeva, īsā intervijā eksperts pastāstīja par Krievijas e-komercijas tirgus īpašībām, par 60 miljoniem Krievijas iedzīvotāju īpašumā esošajiem elektroniskajiem naudas makiem, kā arī par to, kādā veidā, līguma par Ekonomiskās sadarbības organizāciju ietvaros, notiks maksājumu sistēmu informācijas apmaiņa ar ES nodokļu pārvaldības iestādēm.

Tuvāko pāris gadu laikā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aizgādībā darbību sāks starptautiska informācijas apmaiņas sistēma, kas nodrošinās informācijas apmaiņu starp nodokļu pārvaldības iestādēm un bankām: visi rēķini un pārskaitījumi nonāks finanšu iestāžu redzeslokā. ES sistēma sāks darboties 2017.gadā. Arī Krievija ir parakstījusi līgumu ar OECD. Vai šī sistēma ietvers arī "elektroniskos naudas makus" un Krievijas e-naudas sistēmas?

Formāli līgumos rakstīts "konti", nav minēti elektroniskie naudas maki. Bet kā tas īstenosies tehniski - nav zināms, vēl nav izstrādāti skaidri normatīvie akti. Tā kā pagaidām e-naudas maki to redzeslokā nav nonākuši, bet viss vēl var mainīties brīdī, kad sāks darboties sitēma.

Kad Krievijā reāli sāks strādāt datu apmaiņa OECD ietvaros?

Apmaiņu plānots uzsākt 2018.gadā, bet par pilna mēroga darbību un liela apjoma datu apmaiņu, domāju, varēs runāt ne ātrāk kā 2020.gadā.

Es tomēr domāju, ka šī sistēma, pirmkārt, skars cilvēkus, kas operē ar lielām summām, un tā attiecas uz bankas kontiem nevis e-naudas makiem, kuros glabājas vien 15 eiro. Krievijā šobrīd ir 60 mlj. e-naudas maku. Vai būs tā, ka kāda Portugāles nodokļu pārvaldības sistēma meklēs starp tiem savus prezidentus?

Vai tehniski ir viegli organizēt informācijas apmaiņas režīmu starp Krievijas maksājumu sistēmām un ES nodokļu pārvaldības iestādēm?

Tehniski ņemot, tas ir iespējams. Kaut gan šobrīd Krievijas nodokļu pārvaldības iestādēm nav tiešsaistes piekļuves iedzīvotāju kontiem bankās pat iekšējā tirgū: šādas informācijas saņemšanai nepieciešams oficiāls, pamatots pieprasījums.

Piemēram, ASV palaida programmu FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act), lai kontrolētu savu pilsoņu banku kontus ārvalstīs un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tagad arī Krievija tai ir pievienojusies, taču reālā īstenošana jāsāk no jauna - pārāk daudz neskaidrību, galvenokārt, juridiska rakstura. Procedūrai jābūt ļoti skaidrai. Tāpēc neriskēšu izteikt prognozes.

Maz ticams, ka visām nodokļu pārvaldības iestādēm Eiropā būs tiešsaistes piekļuve Krievijas maksājumu sistēmām. Visticamāk, tiks nedaudz modernizēta jau esošā sistēma: Eiropas valsts nodokļu pārvaldības iestādei būs jāsūta oficiāls pieprasījums Krievijas kolēģiem, un viņi tad attiecīgi sazinās ar maksājumu sistēmas īpašniekiem.

Lai arī jēdziens "banku noslēpums" ir uzskatāms par atceltu, pastāv vēl arī jēdziens "suverenitāte" - un šis ir ļoti jūtīgs jautājums.

Aizbildinoties ar cīņu pret terorismu un naudas atmazgāšanu, iestādes cenšas pievilkt skrūves un noteikt stingrākus noteikumus elektroniskās naudas un citu alternatīvo sistēmu lietošanai. Kādi pārsteigumi gaidāmi PayPal, ЯндексДеньги, WebMoney, Qiwi u.c. sistēmu lietotājiem?

Notikumi kļūst aizvien stingrāki un samazinās iespēja veikt anonīmus maksājumus: lietotājiem liek sevi maksimāli identificēt. Un turpmāk regulējums tikai pastiprināsies.

Kādas maksājumu sistēmas būtu nepieciešams pieslēgt uzņēmējam, kad darbojas e-komercijā un vēlas sniegt pakalpojumus ES NVS valstīs?

Ja runājam par ES, tad pirmkārt viņam būtu jāpieņem maksājumu kartes un jābūt pieslēgtam PayPal. Ja viņš vēlēsies strādāt Krievijā vai NVS valstīs, augstākminētajām sistēmām ir vērts pievienot WebMoney, QIWI, Яндекс Деньги un citus vietējos operatorus.

Cik aktīvi cilvēki izmanto elektronisko naudu?

ES — mēreni: galvenais maksāšanas instruments ES — bankas kartes. Bet Krievijā taču ļoti aktīvi tiek apmaksāti dažādi pakalpojumi, izmantojot WebMoney, QIWI, Яндекс Деньги.

Uzņēmēji no ES, kuri vēlas pārdot savus pakalpojumus un preces Krievijas tirgū, parasti vēršas pie integratori (apkalpošanas vietnes), kas pieslēdz sarežģītus risinājumus, lai būtu iespējams saņemt visa veida maksājumus: tas nozīmē, ka nav jāslēdz līgums ar katru sistēmu atsevišķi.

Kādi maksājumi, ņemot vērā komisijas maksas, ir izdevīgāki e-komersantam: bankas karšu vai caur e-naudas sistēmām?

Atšķirība nav ievērojama, lai gan parasti darījumi e-naudas sistēmās ir lētāki. Galvenais — ir jāpiesaista auditorija.

Krievijā novērojams fenomens, ko nav iespējams izskaidrot: bankas kartes ir visiem, tomēr daudziem ar tām nepatīk norēķināties. Tā kā, ja tirgotājs vai pakalpojuma sniedzējs pieņem tikai bankas kartes, diezgan liels skaits cilvēku paliks malā. Bet, ja ir pieslēgts Яндекс Деньги un QIWI, ir iespēja norēķināties par pakalpojumu maksajumu terminālī, kas Krievijā uzstādīti gandrīz visur, tad auditorija ievērojami paplašināsies.

Par ko Jūs stāstīsiet savā prezentācijā Telco Trends "Mūsdienīga maksājumu tehnoloģiju attīstība un iespējamā mijiedarbība ar telekomunikāciju operatoriem"?

Es stāstīšu par maksājumu sistēmu evolūciju, par to, kā pareizi pieņemt maksājumu no Krievijas, mobilajiem risinājumiem un citiem aspektiem, kas ir interesējoši gan OTT-pakalpojuma sniedzējiem, gan arī citiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar e-komerciju.

Uz sarakstu