Latvijā pēdējo gadu laikā pieaudzis smēķētāju skaits
Latvijā pēdējo gadu laikā nedaudz pieaudzis smēķējošo iedzīvotāju īpatsvars, pērn Latvijā smēķēja 36% iedzīvotāju, otrdien, 10.novembrī, Saeimas komisijā deputātiem stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvji.
2014.gadā smēķēja par 2% vairāk iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem nekā 2012. un 2010.gadā. Kopumā 2014.gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu.
Savukārt smēķējošo skolēnu skaits pēdējo gadu laikā sarucis teju par pusi. 2011.gadā pēdējā mēneša laikā bija smēķējuši 32% skolēnu vecumā no 13 līdz 15 gadiem, savukārt 2014.gadā šādu skolēnu skaits bija 17%.
Sarucis arī to skolēnu skaits, kuri mēģinājuši smēķēt. Ja 2010.gadā bija 32% tādu 11 gadus vecu skolēnu, kuri bija mēģinājuši smēķēt, tad 2014.gadā šādu bērnu skaits bija sarucis līdz 16%. Savukārt 2010.gadā 15 gadus vecu skolēnu vidū smēķēt bija pamēģinājis 81%, bet 2014.gadā - 67% šā vecuma skolēnu.
Tāpat pēdējo gadu laikā sarucis regulāri smēķējošo 15 gadus veco skolēnu skaits. SPKC speciālisti pieļauj, ka regulāri smēķējošo skolēnu skaits samazinājies tabakas izstrādājumu cenas pieauguma dēļ.
Kā liecina SPKC dati, kopš 2008.gada, kad pieņemti plaši smēķēšanas aizliegumi sabiedriskajās vietās, pakāpeniski sarūk pasīvai smēķēšanai pakļauto cilvēku skaits. 2014.gadā mājās citu ģimenes locekļu klātbūtnē smēķēja 37% smēķētāju, bet, piemēram, 2006.gadā pasīvai smēķēšanai mājās bija pakļauti 53% iedzīvotāju.
Krītas arī to cilvēku skaits, kuri darba vietā smēķē citu klātbūtnē. Ja 2006.gadā darba vietā smēķētāju dūmiem bija pakļauti 17% strādājošo, tad 2014.gadā pasīvajai smēķēšanai pakļauto strādājošo skaits saruka līdz 9%.
Statistika liecina, ka lēnām pieaug elektronisko cigarešu smēķētāju skaits. Šāda tendence novērojama arī 13-15 gadus vecu skolēnu vidū. Piemēram, 2011.gadā elektroniskās cigaretes 15 gadus vecu skolēnu vidū bija pamēģinājuši 11%, bet 2014.gadā jau nedaudz vairāk - 12% skolēnu.
Tāpat, kā liecina SPKC dati, teju puse jeb 47% ikdienas smēķētāju vēlas atmest šo ieradumu. Tomēr 2014.gadā tas izdevies tikai 2% iedzīvotāju. 26% smēķēšanu atmetuši, lai izvairītos no slimībām, 20% - ekonomisku iemeslu dēļ, bet 18% - lai ārstētu kādu slimību.
Veselības ministrijas pārstāvji Saeimas deputātiem sacīja, ka tuvākajā laikā Ministru kabinetā tiks iesniegti dokumenti Eiropas Savienības tabakas ierobežošanas direktīvas pārņemšanai.
Kā sacīja Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pārstāve Marita Jansone, ražotājiem ir būtiski, lai šī direktīva tiktu pārņemta pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka, sākot no 2016.gada 20.maija, jāsāk ievērot jaunās prasības. Viņa arī aicināja Saeimas deputātus šo likumu skatīt kā steidzamu, kam gan politiķi nepiekrita.
Sēdes laikā savu viedokli izteica arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš aicināja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas morgu nodēvēt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas vārdā. Deputāti gan lūdza Apini pārtraukt un dot vārdu nākamajam runātājam.
Uz sarakstu
