Auziņa-Melalksne: Uzņēmumu korporatīvā pārvaldība uzlabojas
Uzņēmumu korporatīvā pārvaldība uzlabojas, intervijā aģentūrai LETA sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.Par pārmaiņām korporatīvās pārvaldības jomā ļauj spriest Baltijas biržu balva "Baltic Market Awards", kas tiek pasniegta jau deviņus gadus. Pēdējā vērtēšanas reizē tika analizēti 49 uzņēmumi ar tirgus kapitalizāciju virs 10 miljoniem eiro. Uzņēmumi tika analizēti pēc 169 kritērijiem, kas liecina par korporatīvo pārvaldību un investoru attiecību kvalitāti.
2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu kvalitāte ir augusi par 1,26%. Savukārt, ja salīdzina 2014.gada rādītājus ar 2006.gadu, pieaugums ir 49,5%.
Uzņēmumi ir investējuši daudz līdzekļu un resursu pārvaldības un investoru attiecību uzlabošanā, arī birža un mediji ir veikuši izglītojošo darbu, skaidroja biržas valdes priekšsēdētāja.
Tomēr pērn veikta banku un investīciju banku pārstāvju, auditoru, uzņēmumu aptauja atklāj, ka uzņēmumos ir nepietiekams korporatīvās pārvaldības kvalitātes līmenis, un tas attiecas gan uz valsts uzņēmumiem, gan privātajiem, gan daļēji arī uz biržas uzņēmumiem.
"Korporatīvo pārvaldību nepieciešams pilnveidot. Uzlabojot korporatīvo pārvaldību, uzņēmumiem kļūst iespējams piesaistīt kapitālu izaugsmei. Slikti pārvaldītiem uzņēmumiem bankas kredītu nedos, un arī biržas investori nebūs gatavi ieguldīt. Tā ir ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas uzņēmumu problēma," sacīja Auziņa-Melalksne.
Viņa skaidroja, ka pārvaldības kvalitāti nosaka akcionāri un akcionāru izpratne par šī jautājuma nozīmi. Pārvaldību nevar sakārtot dažos mēnešos. Ir jāmaina uzņēmuma iekšējā kultūra vai akcionāru domāšana. "Akcionāru izpratne mainās. Nāk jaunā paaudze, kuriem ir ambīcijas, kurus interesē uzņēmuma attīstība un izaugsme, kuri ir izglītoti un izprot šīs nianses. Vecā domāšana pamazām aiziet," sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja.
Dažkārt uzņēmumu akcionāri saprot, ka pārvaldība nav labā līmenī, tad, kad nevar dabūt kapitālu attīstībai - vai tas būtu bankā vai biržā. Novērotas arī situācijas, kad akcionārs domā, ka tam piederošais uzņēmums ir ļoti vērtīgs, un vēlas piesaistīt līdzekļus biržā. Taču nākotnes investors nav gatavs maksāt akcionāra prasīto cenu. Baltijā pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā ir novērots, ka uzņēmumi vēlas kotēt akcijas biržā, bet investori nav gatavi ieguldīt akcijās prasīto cenu. Šajā situācijā ir vai nu jāsamazina cena, vai arī jāuzlabo pārvaldība. Ja to nedara, tad ir iespēja pārdot uzņēmumu stratēģiskajam investoram, taču šādā gadījumā akcionāru bāze mainīsies pilnībā un tiks atdota uzņēmuma kontrole, skaidroja biržas vadītāja. Uz sarakstu