Bulduru Dārzkopības vidusskolas kolektīvs neizprot skolas vadības maiņas iemeslus
Bulduru Dārzkopības vidusskolas darbinieki neizprot skolas vadības maiņas iemeslus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā skolas kolektīva vēstule valsts augstākajām amatpersonām.Skolas darbinieki lūguši Valsts prezidenta Andra Bērziņa, premjerministres Laimdotas Straujumas (V), izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles un Zemkopības ministrijas skaidrojumu minētajai situācijai.
Skolas darbinieki pauduši satraukumu par to, ka līdz šim nav tikusi skaidrota radusies situācija, kas metot ēnu uz skolas pastāvēšanu un turpmāko darbu. Darbinieki pauž bažas par valdē ieceltās Inas Vārnas pieredzes trūkumu, uzsverot, ka viņai neesot vērā ņemamas praktiskās pieredzes pedagoģijā, izglītības iestādes vadībā un saimnieciskajā darbībā. Vēstules sūtītāji nav apmierināti ar to, ka lēmumi par skolas turpmāko darbību nav tikuši apspriesti ar skolas kolektīvu, kā arī veikta izpēte par lēmuma ietekmi uz iesaistītajām pusēm.
Izglītības iestādes darbinieki norādījuši, ka otram atceltajam valdes loceklim Aivaram Griķim ir liela pieredze skolas vadībā, kā arī viņš pats ir šīs skolas absolvents. Darbinieki pauduši atzinību viņa darbam, kā arī atgādinājuši par "neskaitāmajiem piešķirtajiem apbalvojumiem". Tāpēc, izvērtējot Griķa ikdienas darbību, skolas darbinieki bažījas par Izglītības un zinātnes ministrijas "tuvredzību un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu esošajā situācijā".
Darbinieki neizprot, kas īsti vada skolu, kā arī vai tiks saglabātas vidusskolā īstenotās izglītības programmas.
Bulduru Dārzkopības vidusskolas kolektīvs uzskata, ka, iespējams, šim lēmumam ir saistība ar izglītības un zinātnes ministra maiņu un jaunās ministres redzējumu par skolas turpmāko darbību. Vēstulē jautāts, vai viedokļu nesakritība tiešām kalpojusi par pamatu no amata atcelt ilggadējo skolas vadītāju Griķi.
LETA jau ziņoja, ka Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdē iecelta iepriekš atlūgumu iesniegusī skolas valdes locekle Ina Vārna, aģentūrai LETA apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Pēc Vārnas atlūguma saņemšanas un skolas valdes locekļa Aivara Griķa atsaukšanas vakar iestādes dalībnieku sapulce lēmusi sašaurināt vidusskolas valdi, tajā ieceļot tikai vienu cilvēku.
Šoreiz par piemērotāko amatam atzīta Vārna.
Liepiņa skaidroja, ka dalībnieku sapulcē pieņemtais lēmums nodrošinās pārvaldības pēctecību. Valdei uzdots rast risinājumu būvdarbu iepirkuma projekta tālākai īstenošanai, tostarp nodrošināt tiesisku iepirkuma procedūru, uz kuras nepilnībām pirms tam norādījusi no jauna valdē ieceltā Vārna.
Iepriekšējās valdes vadībā Bulduru Dārzkopības vidusskolas darbībā konstatēti pārkāpumi, organizējot būvdarbu iepirkumu un izvērtējot atklāta konkursa piedāvājumus, tādējādi apdraudot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta "Katlu mājas rekonstrukcija siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Bulduru Dārzkopības vidusskolā" īstenošanu. IZM konstatētie pārkāpumi iepirkuma procedūrā nozīmē, ka pastāv risks, ka visas projekta izmaksas var tik atzītas par neattiecināmiem izdevumiem un to summa var sasniegt līdz 757 964 eiro.
Tāpat maijā IZM izskatīšanai Finanšu un Tieslietu ministrijā iesniedza ziņojumu par vidusskolas finansiālo stāvokli un turpmāko juridisko statusu, uzsverot, ka Bulduru Dārzkopības vidusskola nav spējīga segt visus izdevumus un tās finanšu situācija vērtējama kā kritiska.
Tad, lai nodrošinātu izglītības iestādes turpmāko pastāvēšanu, IZM piedāvāja izskatīt divus iespējamos rīcības variantus, viens no kuriem bija vidusskolas nodošana Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, vidusskolu pārveidojot par pašvaldības SIA. Otrs variants bija vidusskolas juridiskā statusa maiņa un pārveidošana par tiešās valsts pārvaldes iestādi. Tomēr IZM norādīja, ka vidusskolas atdošana Jūrmalai esot labākais un reālākais variants šajā situācijā.
Tikmēr dārzkopības nozares sabiedriskās organizācijas vērsās pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) ar bažām, ka pēc Bulduru Dārzkopības vidusskolas iespējamās nodošanas Jūrmalas pašvaldības pārziņā jau tuvākajā nākotnē varētu būt apdraudēta dārzkopja specialitātes apgūšana šajā mācību iestādē.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes biedri uzskata, ka vidusskola būtu jāsaglabā un jāveido par spēcīgu dārzkopja profesijas centru Latvijā. Uz sarakstu