Jūrmala no nerezidentu naudas tiešu labumu negūst
Tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais ieguvums, investē tikai retais, norāda laikraksts, atgādinot, ka terminētas uzturēšanās atļaujas, ieguldot naudu nekustamajā īpašumā, uzņēmumu kapitālā vai banku subordinētajā kapitālā, ļauj saņemt pērn izdarītie grozījumi Imigrācijas likumā.
"Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli," laikrakstam saka Dzenītis. Viņš laikrakstam skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem - ieguldījuma nekustamajā īpašumā, bankās un kapitālsabiedrībās - visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.
"Diena" uzsver, ka pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūt. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūt finansiālu guvumu arī no NĪN. Laikraksts vēsta, ka gada laikā Jūrmalas rezidentu vidū ir dubultojies NĪN parādnieku skaits, bet kadastrālā vērtība pēc jauno projektu cenu pieauguma tiks aprēķināta nākamgad, tas savukārt nodokli ietekmēs tikai 2013. gadā. "Arī uz šo pieaugumu skatāmies divējādi - no vienas puses, būs pieaugums NĪN iekasēšanā no jauno projektu īpašniekiem, taču nodokļa likmes celsies arī rezidentiem, kas jau tagad nespēj nomaksāt nodokli un Jūrmalu pamet. Ieguvums pašvaldībai no NĪN ir mazs, jo esam donorpašvaldība, kas lielāko daļu naudas novirza izlīdzināšanas fondam," laikrakstam stāsta Dzenītis. Jūrmala lielai iedzīvotāju daļai piešķir atlaides, tāpēc pašvaldības ienākumi no NĪN ir tikai pāris miljonu latu.
"Galvenie tiešie Jūrmalas ieguvumi ir graustu savešana kārtībā, tiek būvēti arī jauni projekti, kas veicina inženierkomunikāciju sakārtošanu," laikrakstam saka Dzenītis. Pastarpinātu labumu pašvaldība izjūt no ienākuma nodokļiem, kurus maksā būvobjektos nodarbinātie. "Nezinu, kā ir ar investīcijām bankās, jo šos maksājumus teorētiski var apiet - ieliekot bankā 200 000 subordinētajā kapitālā, bet pēc tam pret šo pašu ķīlu var atkal saņemt kredītu," laikrakstam saka Dzenītis.
Uz sarakstu
