Jūrmalā notiks kinolektorijs "Nepārejošā Latvija. Salas laika upē"

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante, kinolektorijs norisināsies arī Ventspilī, Cēsīs, Jūrmalā, Valmierā un Jelgavā.

Par šīm pilsētām esot uzkrāts bagātīgs filmējumu klāsts, sākot ar pirmajiem neatkarīgās valsts gadiem, iekļaujot nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas periodus, līdz pat neatkarības atjaunošanai. Katrā pilsētā tiks izrādīta šai pilsētai veltīta kinoprogramma, ar kuras palīdzību skatītājiem būs iespēja atcerēties, iepazīt no jauna vai veikt pilnīgi negaidītus atklājumus par savu dzimto pilsētu un novadu. Kinoprogrammas papildinās kinozinātnieka Agra Redoviča stāstījums par kinodokumentiem un tajos atspoguļotajiem notikumiem.

Kinolektorija programmas pamatā izmantoti unikāli 20.gadsimta 20.-30.gadu kinožurnāli "Latvijas filmu hronika", "Latvijas skaņu hronika" un dokumentālās filmas, kuras radījuši tā laika pazīstamākie Latvijas hroniku un filmu veidotāji Arnolds Cālītis (1883-1972), Jānis Sīlis (1886-1970), Mārtiņš Lapiņš (1873-1954), Eduards Kraucs (1898-1977) un citi.

Pilsētu dzīves norises atspoguļo arī kinožurnāli "Padomju Latvija", "Māksla", "Pionieris", "Sporta apskats", "Latvijas hronika", "Pastarītis" un citi, kurus veidojuši režisori Aleksandrs Jevsikovs, Irina Masa, Laimons Gaigals, Aloizs Brenčs, Imants Brils, Hercs Franks, Ivars Seleckis, Aivars Freimanis, Juris Podnieks, Varis Krūmiņš, Andrejs Apsītis, Laima Žurgina, Jevgeņijs Paškēvics, Romualds Pipars un citi Latvijas kinovēsturē pazīstami autori. Minēto pilsētu atklāsmei veltītas arī Rīgas kinostudijas, Rīgas dokumentālo filmu studijas, "Telefilma "Rīga" veidotās dokumentālās filmas, kuras ar savdabīgāku kino izteiksmes līdzekļu valodu papildina kinohroniku koncentrēto sižetisko skatījumu.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no mūsu valsts lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā audiovizuālā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts nozīmīgs mūsu valsts vēstures audiovizuālais dokumentējums par Latvijas apdzīvotām vietām, cilvēkiem un politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm Latvijā no 1910.gada līdz pat mūsdienām. Īpaši nozīmīga un interesanta esot laikposmā no 1920.gada līdz 1996.gadam radīto kinohroniku un kinožurnālu kolekcija, kura sniedz iespēju arī pēc gadu desmitiem sajust apturēto laiku, redzēt dažādus notikumus, salīdzināt un apjaust daudzās vēsturiskās pārmaiņas, kas 20.gadsimtā ir skārušas Latviju.

Kinolektorija ciklu arhīvs organizē sadarbībā ar pilsētu pašvaldību institūcijām - Latgales Kultūrvēstures muzeju Rēzeknē, Ventspils bibliotēku, Cēsu Centrālo bibliotēku, Jūrmalas Kultūras centru, Valmieras Kultūras centru, kā arī Jelgavas reģionālo tūrisma centru.

Pirmajā pasākumā Rēzeknē tiks izrādīta kinoprogramma, kas atklāj veco un jauno Rēzekni, personības un norises pilsētā laikposmā no 1923.gada līdz 1992.gadam. Hronikās apstādinātais un iemūžinātais laiks ļaus piedalīties 9.Rēzeknes kājnieku pulka svētkos 1923.gadā un Latgales jaunatnes 1.dziesmu un sporta svētkos 1925.gadā, vērot Pļaujas svētkus un brīvdabas tēlojumu "Svētā zeme" 1936.gadā, pieminekļa Latgales atbrīvotājiem atklāšanu 1939.gadā, piedalīties Rēzeknes 700 gadu jubilejā un Vispasaules latgaļu konferencē 1992.gadā. Pirmo reizi publiskai demonstrēšanai arhīvs piedāvā Jāņa Doreda veidoto 20.gadu kinožurnālu "Latvijas hronika" par zirgu skriešanas sacīkstēm Rēzeknē.

Kinolektorija apmeklējums būs bez maksas. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Uz sarakstu