Jūrmalā veidos Majoru vidusskolu
Jūrmalas dome nolēmusi izveidot Majoru vidusskolu un apstiprināja skolas nolikumu, aģentūru LETA informēja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Auniņa.
Paredzēts, ka vidusskolas vajadzībām netiks celta jauna skola, tā tiks izvietota pašreizējā Majoru pamatskolas ēkā, kuras rekonstrukcija veikta laikā no 1991.gada līdz 2004.gadam, paredzot, ka tā būs vidusskola.Skola plānota 540 skolēniem, un pašreizējais skolas piepildījums un klašu telpu skaits pilnībā ļaujot veidot pa vienai vidusskolas klasei. Paredzēts, ka 10.klasi atvērs 2011./2012.mācību gadā.
"Vidusskola ir Majoru pamatskolas skolotāju, skolēnu un vecāku sens sapnis. Tā kā skolai ir labi mācību sasniegumi un spēcīgs pedagogu kolektīvs, šī vidusskola varētu kļūt par skolu, kurā labprāt mācītos Jūrmalas centrālajā daļā dzīvojošie jaunieši. Tas ietaupītu laiku un līdzekļus, ko viņi pašlaik tērē, braukdami uz Rīgas skolām," pauda Auniņa.
Lielākā daļa Majoru skolas absolventu pašlaik izvēlas mācīties ārpus Jūrmalas, piemēram, 2006.gadā no 52 beidzējiem 26 devās turpināt mācības Rīgā, 2007.gadā no 58 absolventiem 34 devās mācīties uz Rīgu, 2008.gadā no 52 skolas beidzējiem 19 turpināja mācības Jūrmalas vispārizglītojošajās skolās, bet 2010.gadā no 52 skolas absolventiem 27 izglītību turpina Rīgas skolās.
Pašreizējo devīto klašu skolēnu aptauja un vecāku iesniegumi liecina, ka 25 līdz 30 skolēni labprāt turpinātu mācības Majoru vidusskolā.
Šodien pie Jūrmalas domes Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Jūrmalas arodorganizācija rīkoja arī piketu, kurā piedalījās aptuveni 200 pārstāvju, tostarp no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Pumpuru pamatskolas, Mežmalas vidusskolas, Kauguru vidusskolas un Jūrmalas Sporta skolas.
Avdejeva sacīja, ka šīs pikets netiek vērsts tieši pret Majoru skolu, bet gan vairāk pret domes rīcību, nesadarbojoties un nevēloties uzturēt komunikāciju ar skolām un pilsētas sabiedrību, kā arī neinformējot par dažādām plānotajām izmaiņām izglītības nozarē Jūrmalā.
"Patlaban izskan dažādas idejas par to, kā varētu veidot izglītības iestāžu tīklu, taču tam trūkst ekonomisku aprēķinu, nav pamatotu argumentu, kāpēc būtu jādara tieši tā," teica Avdejeva.
Viņa stāstīja, ka ir problēmas komunikācijā, LIZDA mēģinājusi ar saviem priekšlikumiem un argumentiem, taču pilsētas domes deputāti un Izglītības nodaļa viņus uzklausījusi tikai daļēji. "Mēs vēlamies daudz kvalitatīvāku un konstruktīvāku sadarbību gan ar domes deputātiem, gan Izglītības nodaļas deputātiem," sacīja Avdejeva.
Saistībā ar Majoru vidusskolas izveidošanu LIZDA pārstāve pauda, ka prognozes un aprēķini liecina - nākamajā mācību gadā Jūrmalā būs tik daudz vidusskolēnu, lai nokomplektētu sešas klases, taču pilsētā būtu veselas piecas vidusskolas, un tas varētu radīt arī virkni problēmu.
Piemēram, lai Jūrmalas Valsts ģimnāzija varētu saglabāt Valsts ģimnāzijas statusu, tajā jāīsteno vismaz trīs vidusskolas izglītības programmas, savukārt Pumpuru vidusskolā ieguldīti lieli finanšu līdzekļi atbilstoši aprīkota dabaszinātņu kabineta izveidē. Turklāt, ja skolotājiem tiktu samazināta slodze, klašu skaita samazinājuma dēļ kādā no vidusskolām un nāktos strādāt vienlaikus vairākās skolās, tas negatīvi ietekmētu gan izglītības kvalitāti, gan skolotāja atalgojumu, gan sociālās garantijas, pauda Avdejeva.
Uz sarakstu
