Jūrmalas skolēni apkopo represēto jūrmalnieku likteņstāstus
Jūrmalas valsts ģimnāzijas audzēkņi gada laikā iepazinās ar vairāku desmitu cilvēku likteņiem, kurus noteica padomju totalitārais režīms. Brošūrā "Represēto likteņstāsti" apkopoti 17 jūrmalnieku atmiņu stāstījumi.
Līdzfinansējumu brošūras izdošanai sabiedrības integrācijas projektu konkursā atbalstījusi Jūrmalas pilsētas dome. Projekta laikā Jūrmalas Valsts ģimnāzijas audzēkņi vairākkārt tikās ar represētajiem jūrmalniekiem, intervēja viņus, lai apkopotu atmiņu stāstījumus un izveidotu izstādi. Brošūra "Represēto likteņstāsti" kā vēsturisku atmiņu apkopojums un sava laika liecības tiks dāvināta visām Jūrmalas skolām.
Otrdien, 16.septembrī, Jūrmalas Valsts ģimnāzija represētos jūrmalniekus, kas dalījās savos atmiņu stāstījumos, aicināja uz projekta noslēguma pasākumu. Pasākuma apmeklētāji apskatīja ģimnāzijas audzēkņu veidoto dokumentu un fotogrāfiju izstādi un pašu iestudēto literāro uzvedumu "Liktenis stāsta". Uzvedums tapis, apkopojot represēto atmiņu stāstījumus par nepiepildītajiem sapņiem, smagiem pārdzīvojumiem ieslodzījumā un izsūtījumā un atgriešanos dzimtenē.
Latvijas Politiski represēto apvienības Jūrmalas nodaļas valdes priekšsēdētāja Olga Helēna Koziorova pauda prieku, ka jaunieši ar aizrautību un patiesu interesi iesaistījušies savas tautas vēstures izzināšanā, un pateicās skolai par jaunās paaudzes patriotisko audzināšanu.
Jūrmalas Valsts ģimnāzijā viesojās psiholoģijas profesore, grāmatas "Ar asarām tas nav pierādāms" autore Māra Vidnere. M.Vidnere stāstīja par represēto cilvēku pārdzīvojumu pieredzi kā vēsturiskās apziņas fenomenu.
"Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sāktajam vēsturisko laiku liecību apkopojumam būs turpinājums," pastāstīja ģimnāzijas direktore Sandra Rone. "Ģimnāzija piedalījās Erasmus+ projektu konkursā ar projekta pieteikumu "Atcere – totalitārisms Eiropā un vēsturiskā apziņa Eiropas kontekstā", un esam saņēmusi apstiprinājumu projekta īstenošanai. Turpinot projektu, skolēnu apkopotie stāsti tiks papildināti, padziļinātas intervijas, aptaujājot vēl lielāku represēto skaitu. Projektā piedalās skolas arī no Beļģijas, Lietuvas un Polijas. Visi apkopotie materiāli, tostarp videointervijas, tiks digitalizēti, tulkoti un izmantoti vēstures mācībai skolās vairākās valstīs."
Uz sarakstu
