Banner 980x90

Ķīlis: mazo skolu saglabāšanai un attīstīšanai paredzēta īpaša programma

Jau pirms stāšanās izglītības un zinātnes ministra amatā ar vērienīgiem reformu plāniem izglītībā sevi pieteica Roberts Ķīlis. Taču sabiedrībā joprojām nav vienotas izpratnes, kāds būs šo solīto pārmaiņu gala rezultāts, bet kas ir tikai hipotētiski pieņēmumi, raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".

"Vaučeru jeb "nauda seko skolēnam līdz skolai" sistēma domāta, lai radītu vienlīdzīgus spēles noteikumus pilnīgi visām skolām, izņemot mazās skolas - to saglabāšanai un attīstīšanai paredzēta īpaša programma. Patlaban skolu finansējums ir ļoti lielā mērā atkarīgs no pašvaldību turības," stāsta Roberts Ķīlis. "Dažas pašvaldības, kurām ir vairāk naudas, var atļauties savās skolās ieguldīt vairāk, savukārt trūcīgās pašvaldības savām skolām var atvēlēt pavisam maz.

Šīs atšķirības valsts mērogā mēdz būt ļoti krasas - IZM dati liecina, ka ir pašvaldība, kas vienam bērnam tērē 180 latu gadā, un tajā pašā laikā cita pašvaldība tam tērē 572 latus, taču bērni visur Latvijā ir pelnījuši iespējami vienlīdzīgus nosacījumus. Vaučeru sistēma ieviestu vienlīdzīgāku summu par katru bērnu, kas tiek sūtīts attiecīgajā skolā. Šīs summas apmērs vēl ir jāprecizē, taču praksē sistēma izpaudīsies ļoti vienkārši – par katru skolā uzņemto bērnu skolas administrācija saņems noteiktu summu. Ar šo finansējumu tad arī būs jānodrošina visas skolas funkcijas - sākot ar skolotāju algām, beidzot ar komunālajiem maksājumiem un mācību līdzekļiem. Ar vaučeriem ceram izskaust pašlaik esošos vecāku maksājumus. Vienlaikus skolas varēs daudz brīvāk lemt par finansējuma izlietojumu un tās būs motivētas celt savu kvalitāti un prestižu, lai piesaistītu vairāk skolēnu un attiecīgi - vairāk naudas."

"Diez vai vecāki savu bērnu un līdz ar to savu vaučeru gribēs nodot sliktai skolai. Apzinīgi vecāki meklēs iespēju sūtīt bērnu iespējami labākā skolā. Līdz ar to skolas būs spiestas parūpēties par mācību kvalitāti, atmosfēru un vispārējo pievilcību bērnu un viņu vecāku acīs, lai varētu pastāvēt un attīstīties," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" sskaidro Roberts Ķīlis.

"Skolas būs iespējams dibināt arī privātajam sektoram - nevalstiskām organizācijām un vecākiem -, un šīs skolas saņems finansējumu pēc identiska principa. Vaučeri ieviesīs sistēmu, kurā skolām ir jāpadara maksimāli efektīva sava darbība; tās konkurē savā starpā un tādējādi rūpējas par bērniem un vecākiem. Pašreizējā sistēmā nauda seko līdz pašvaldībai un tikai skolotāju algām, līdz ar to nav īsti korekti šīs lietas salīdzināt.

Riskus saistībā ar vaučeriem iespējams novērst, ieviešot skolu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas visaptveroši novērtētu skolu izglītības kvalitāti. Ir jāpagriež uzmanības fokuss ne tikai uz mācību sasniegumu rezultātiem, kā ierasts līdz šim, bet arī uz mācību procesa un ikviena skolēna sasniegumu dinamikas izvērtēšanu. Tādējādi uzsveru iekļaujošas un interaktīvas pedagoģijas klātbūtni skolās."

"Vārdu sakot, mans nolūks ir ieviest vēl plašāku vērtēšanas un monitoringa sistēmu, kas ļautu skolas salīdzināt pēc visdažādākajiem kritērijiem - ne tikai sekmēm un panākumiem olimpiādēs, bet arī pēc tā, cik apmierināti ir skolotāji, cik apmierināti ir vecāki ar skolas darbu, cik daudz tie iesaistās skolas dzīvē, cik laba ir bērnu veselība, kāda ir sadarbība ar kopienu, starptautiska sadarbība. Ja mums būs apkopoti un vienkārši pieejami šie dati, diez vai kāds mums varēs aizmālēt acis ar ārišķīgo,"

"Mūsu rīcībā esoši aprēķini liecina, ka pašlaik ir 17% skolu, kurās mācās mazāk skolēnu, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu izglītības programmas izpildi. Tām ir jāmeklē attīstības scenāriji, kas ļauj piesaistīt papildu finansējumu, uzņemoties plašāku pakalpojumu loku. Piemēram, mazās skolas varētu uzņemties bezdarbnieku pārkvalifikācijas, mūžizglītības, sociālās aprūpes funkcijas. Vidējā termiņā tas ļautu gan piesaistīt papildu līdzekļus, gan arī celt skolas personāla atalgojumu. Vienlaikus tas nozīmē, ka personāla - tostarp skolotāja - loma paplašināsies, jo mazās skolas no izglītības iestādēm kļūs par daudzfunkcionāliem kopienas centriem, ap kuriem veidojas atsevišķu novadu sabiedriskā dzīve."

Uz jautājumu, kad par mācību gada pagarināšanu tiks pieņemts gala lēmums, Roberts Ķīlis laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" saka, ka iespējamā mācību gada pagarināšana nekad nav bijusi plānota atrauti no mācību satura, metožu un procesa organizācijas pārskatīšanas. Tas ir skandalozs temats, un saprotu, ka to vēlas skatīt no visa atrauti. Mūsu mērķis ir, pirmkārt, nevis pagarināt mācību gadu, bet panākt to, ka bērni skolās netiek nomocīti 53 stundas nedēļā, kā tas ir šobrīd, sākot no 7.klases. Svarīgi ir, lai mācību process ir interesants un sagādā prieku. Lai nav jāstiepj smaga soma uz skolu un vakarā vēl jāsēž pie mājasdarbiem. Šobrīd strādā manis ierosināta ekspertu darba grupa, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus tam, kādas izmaiņas mācību saturā varam piedāvāt. Mācību gada pagarināšana ir viens no līdzekļiem, kā to risināt, un tikai pēc detalizētas analīzes mēs varēsim skaidri pateikt, vai to vajag. Tomēr jāņem vērā tas, ka Latvijā ir garākais vasaras brīvlaiks Eiropā un mācību dienu skaits ir zem Rietumeiropas vidējā, kas ir 230 dienu. Savukārt, piemēram, mācību dienu skaits ASV un Kanādā ir - 178 dienas, Āzijas valstīs - 260, bet Latvijā - 175 dienas.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)