LIZDA neatbalsta IZM ieceri par sešgadniekiem pirmajā klasē
Ministrija konstanti piedāvā tikai vienpusēju risinājumu - bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā jau no 6 gadu vecuma, kas ietver draudus gan mazo skolēnu veselībai, gan 18 gadīgu jauniešu nokļūšanai bezdarbnieku rindās.
LIZDA ir izvērtējusi ministrijas piedāvājumu, saņēmusi vairāk nekā 20 izglītības iestāžu kolektīvu iebildumu vēstules un darba grupā sniegusi viedokli par šīs reformas vājajām pusēm, draudiem un iespējām. LIZDA ir aicinājusi IZM neuzstāt uz bērnu iesaisti pamatizglītībā no 6 gadiem, bet meklēt citus iespējamos risinājumus skolēnu agrākai vidējās izglītības ieguvei līdz 18 gadu vecumam.
Arodbiedrība uzsver, ka sešgadīgu bērnu uzņemšana pirmajā klasē rada draudus viņu psihiskai un fiziskai veselībai. Arī LIZDA aptauja liecina, ka lielākā daļa jeb 89% no 147 aptaujātajiem izglītības darbiniekiem neatbalsta ieceri par sešgadniekiem pamatskolas pirmajā klasē.
Nav arī saprātīgi veidot situāciju, ka darba tirgū ar neatbilstošu darba vietu piedāvājumu, nonāk aizvien jaunāki jaunieši, kas veicinās viņu došanos uz ārzemēm. Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem un aptuveni 22 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 - 24 gadiem aizvien meklē darbu.
"Lai arī citas Eiropas valstis cenšas paturēt savus jauniešus ilgāk izglītības sistēmā, IZM nav argumentēti skaidrojusi nepieciešamību jauniešu ātrākai iesaistei darba tirgū. Nav pārliecības, ka pēc 12 gadiem jauniešiem būs iespējas iekļauties darba tirgū, jo jau tagad Latvijā jauniešiem trūkst darba vietu," uzsver LIZDA eksperte Modra Jansone.
Savukārt problēmai par motivācijas trūkumu vidusskolēnu vidū jāmeklē citi risinājumi, piemēram, skolēnu iesaiste profesionālajā izglītībā un tās pievilcības veicināšana, augstākas prasības uzņemšanai vidējās izglītības programmās, kā arī neklātienes programmas, mācības vakaros u.c.
Diemžēl ministrija nav nedz ieklausījusies sociālo partneru viedoklī, nedz apliecinājusi gatavību meklēt citus risinājumus, tādēļ LIZDA 16.maijā pārtraukusi darbu IZM darba grupā un bez reāla sociālā dialoga nesaskaņos šādas iniciatīvas turpmāku virzību apstiprināšanai normatīvajos aktos.
Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa un demisionējušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iniciatīvas šā gada februāra beigās ministrijā darba grupā uzsākts darbs pie priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai jaunietis jau 18 gadu vecumā absolvētu vidusskolu un agrāk iesaistītos augstākās izglītības apguvē vai pievienotos darba tirgum.
Uz sarakstu
