LOSP: Bulduros jāveido spēcīgs dārzkopja profesijas centrs
Nozares organizāciju pārstāvjiem lielākās bažas sagādā jautājums par to, kāds tālākais liktenis gaida dārzkopības specialitātes apgūšanas iespējas BDV pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iespējamās skolas nodošanas Jūrmalas pašvaldības pārziņā, jo BVD īpašumu privatizācijas centieni turpinās jau no 2000.gada.
LOSP valdes loceklis, Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš: "Stādu audzētāju biedrību satrauc tas, ka dārzkopības nozarei Eiropā attīstoties, šāda skolas pārņemšana rada bažas par skolas tālāko nākotni un ka paliksim iedzinējos tādām stādu audzētājām lielvalstīm kā Holande, Polija un Vācija. Skolai ir iestrādes daudzu gadu garumā tieši dārzkopības speciālistu sagatavošanā un te mācās skolēni no visas Latvijas. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iegūt kvalitatīvu dārzkopja profesiju. Materiāli tehniskās bāzes izveidē ir ieguldīti lieli līdzekļi un nepārdomātā skolas pārņemšanas gadījumā, viss šis ieguldītais darbs var tikt zaudēts. Virzot jautājumu tālāk, jābūt izstrādātam nodomu protokolam, kurā piedalās skola, nozaru pārstāvji, ministrija un pašvaldība - par to uz kādiem noteikumiem varētu notikt pārņemšana."
LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros, Armands Krauze: "Pārtraucot mācības Bulduru Dārzkopības vidusskolā tiks likvidēta skola ar vairāk kā simts gadus garām tradīcijām, kas ir vienīgā šāda līmeņa dārzkopības mācību iestāde Latvijā. Savukārt, iznīcinot dārzkopības izglītību, apdraudēta būs visa Latvijas dārzkopības nozare, jo jebkurai tautsaimniecības nozarei ir nepieciešami izglītoti un profesionāli kadri. Tieši arī šī iemesla dēļ Eiropas Savienība (ES) ir paredzējusi dažādus atbalsta instrumentus izglītībai un mums ir nevis jālikvidē skolas, bet gan tās mērķtiecīgi jāattīsta, izmantojot ES finansējuma dotās iespējas."
LOSP pārstāvis, Latvijas Dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: "Sabiedriskās organizācijas nav tikušas iepazīstinātas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem, kā arī nav notikušas konsultācijas par skolas nākotni. Sanāksme notika tāpēc, ka IZM nav konsultējusies ne ar Zemkopības ministriju, ne nozaru pārstāvošajām organizācijām, kuras tas tieši skar. Ņemot vērā, ka jaunais ES finansējums paredz atbalstīt mazās saimniecības, kuru īpašniekiem būs nepieciešama lauksaimniecības izglītība. Vēl mūs uztrauc vai netiks atcelts 2005.gada 22.oktobrī pieņemtais Saeimas likums "Par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bulduru dārzkopības vidusskola" 3.pants- kas nosaka: Noteikt, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bulduru dārzkopības vidusskola", kā arī tās kapitāla daļas nav atsavināmas un privatizējamas."
LOSP pārstāve, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte: "Tika izskatīti visi iespējamie situācijas risinājumi- dārzkopji, augļkopji un stādaudzētāji ir norūpējušies par to, lai šī vienīgā skola, kur māca vidējā posma speciālistus šajā nozarē- tiktu saglabāta. Šīm profesijām pēdējos gados ES tiek pievērsta liela vērība un, krītoties nozares speciālistu kvalitātei, krītas nozares konkurētspēja un rietumu spēcīgās valstis izspiedīs mūs no tirgus."
Biedrība "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 000 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Uz sarakstu
