Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, Jūrmalas dome atliek ieceri par kapsētas izveidi Krastciemā
Detālplanojums publiskai apspriedei tika nodots pērnā gada augustā un kopumā no iedzīvotājiem tika saņemti 722 iesniegumi un publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē piedalījušies vēl 55 iedzīvotāji. Saņemta arī viena atbalsta vēstule.
Pēc Cepurītes teiktā, iedzīvotāji konceptuāli iebilda pret kapsētas un krematorijas izveidi, kā arī pret koku izciršanu un dabas teritorijas pārveidi, paužot uzskatu, ka teritorija šādai iecerei nav piemērota augstā gruntsūdens līmeņa dēļ. Tāpat iedzīvotāji pauduši bažas, ka krematorijas darbība apdraudēs gaisa kvalitāti.
Pašvaldībā gan norāda, ka kapsētas izveidei bija plānots atvēlēt tikai daļu no visas detālplānojumā iekļautās teritorijas un apbedījumu ierīkošana būtu atļauta tikai vietās ar līdzenu reljefu. Vietas, kur ir izteikts reljefs un vērtīgas koku audzes, bija iecerēts saglabāt neskartas.
Tomēr ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, detālplānojuma izstrāde minētajā teritorijā patlaban esot apturēta.
Iepriekš, komentējot jaunas kapsētas nepieciešamību, pašvaldības iestādes "Jūrmalas kapi" pārstāvji norādīja, ka brīvu vietu tagadējās pilsētas pārziņā esošajās kapsētās varētu būt vien līdz 2019.-2020.gadam.
Pēc Cepurītes teiktā, kapu apsaimniekotāji tomēr esot raduši risinājumu, lai, veicot papildu labiekārtošanas darbus, jaunas kapavietas tuvākajiem gadiem ierīkotu jau esošajās kapsētās.
Nākotnē kapsētai gan varētu tikt meklēta cita teritorija.
Kā ziņots, pērn augustā Jūrmalas dome izsludināja publisko apspriešanu par detālplānojumu, kas paredz pilsētā izveidot jaunu kapsētu, kā arī izbūvēt tajā krematoriju.
Detālplānojuma mērķis bija izstrādāt nosacījumus kapsētu teritorijas izveidei un tās ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei. Cepurīte gan toreiz skaidroja, ka detālplānojums tikai konceptuāli paredz apstiprināt iespēju, ka šajā teritorijā kapsēta un krematorija nākotnē varētu tikt veidota, taču tas vēl nenozīmē, ka tie tur tiešām atradīsies.
Plānotās kapsētas teritorija atrodas pretī Meža kapsētai - kvartālā starp Eduarda Veidenbauma ielu, Mežmalas ielu un Gulbju ielu. Detālplānojuma teritorijas kopējā platība ir 53,5 hektāri, bet kapsēta tika plānota tikai daļā teritorijas - aptuveni 23 hektāros, kur tiktu izstrādātas detalizētas zonas apbedījumiem, krematorijas un citu kapsētai nepieciešamo būvju un labiekārtojuma izvietošanai. Visa plānojumā iekļautā teritorija ir meža zeme.
Balstoties uz jūrmalnieki saņemtajām sūdzībām, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts vērsās pie Jūrmalas domes un pašvaldības iestādes "Jūrmalas kapi" ar aicinājumu ieceri izvērtēt atkārtoti.
Ministrijas ieskatā pašvaldība, veicot šādas darbības, varēja negatīvi ietekmēt teritorijas apkārtnē esošā dzeramā ūdens iegūšanas vietas, pazemes ūdeņus, kā arī bioloģisko daudzveidību.
Vienlaikus ministrija pārmeta pašvaldībai iedzīvotāju iebildumu ignorēšanu.
Uz sarakstu
