No HSBC bankas noplūdušie dati atklāj 49 kontus ar Latviju saistītām personām
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests no Francijas nodokļu dienesta ir pieprasījis informāciju par kontu īpašniekiem, taču pagaidām to vēl nav saņēmis.
Datu noplūde no HSBC notika 2008.gadā, kad bijušais HSBC darbinieks Ervē Falkjani nodeva Francijas varas iestādēm datubāzi ar vairāk nekā 106 000 bankas klientu. Pērn datiem piekļuva Francijas laikraksts "Le Monde" un dalījās tajos ar Starptautisko pētnieciskās žurnālistikas konsorciju (ICIJ). Konsorcijā darbojas arī pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", kam tika piešķirta piekļuve datiem. Dati atklāj 171 kontu, kas pieder ar Latviju, Igauniju un Lietuvu saistītiem klientiem. Tajos kopā ir nepilni 240 miljoni ASV dolāru.
Gandrīz puse no HSBC datu noplūdē izgaismotās "Baltijas naudas" ir saistīta ar klientiem no Latvijas. Lauvas tiesa jeb 77% no Latvijas klientu naudas saistīti ar vienu kontu - "Volga River One Capital partners L.P.". Šis investīciju fonds dibināts 2006.gadā ar mērķi darboties Krievijā un NVS teritorijā. Saskaņā ar HSBC failos atrodamo informāciju tam piesaistīti "ABLV bankas" līdzīpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, raksta "Re:Baltica".
Bernis un Fiļs ar bankas pārstāvja starpniecību "Re:Baltica" paskaidroja, ka ABLV pieder tikai pieci miljoni no kontā fiksētajiem 94,4 miljoniem dolāru. 2006.gadā ABLV šo naudu ieguldīja fondā "Volga River One Capital Partners". Saskaņā ar ABLV teikto Bernis un Fiļs nav veikuši personiskus ieguldījumus. Bankas investīcijas šajā fondā esot "no pirmās dienas" iekļautas tās pārskatos, kas ir regulāri auditēti atbilstoši likumu prasībām, teikts bankas paziņojumā.
"Re:Baltica" raksta, ka deviņdesmito gadu sākumā HSBC Šveices filiālē naudu glabāja arī bijušie augsta ranga VDK pretizlūkošanas darbinieki Vladimirs Komogorcevs un Jurijs Šabašovs, kuri aktīvi iesaistījās naftas tranzītbiznesā, tostarp uzņēmumā "Lat-West-East", kas bija Krievijas koncerna "Jukos" pārstāvis.
Vairāki "Lat-West-East" līdzīpašnieki bija atvēruši kontus HSBC Šveices filiālē, taču slēdza tos ilgi pirms informācijas noplūdes - šo klientu vidū lasāmi tādi uzvārdi kā deviņdesmito gadu vidū liftā uzspridzinātais biznesmenis Sergejs Generalovs un savulaik par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušais Augstākās padomes deputāts Andris Plotnieks, izpētījis "Re:Baltica".
Galvenie "Tabakas nama" akcionāri Feļu ģimene šajā bankā bija noguldījuši 0,74 miljonus dolāru. 2007.gadā HSBC tika slēgti arī bijušo "RD Electronics" īpašnieku Vitālija Gotlība un Rahmiela Deiča konti.
Uzņēmējs, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš bankā savulaik turējis 121 000 dolāru. Strautiņš "Re:Baltica" apgalvojis, ka naudu patiesībā ir noguldījis ASV bankā, kuras nosaukumu viņš neatceroties. No turienes tā vēlāk pārskaitīta uz HSBC Šveices filiāli, neprasot klienta piekrišanu. "Es to [kontu] izveidoju 90.gadu sākumā ārkārtas situācijām, ja Latvijas kredītkartes ārzemēs nestrādātu. Noguldīju dažus tūkstošus, tad katru gadu pievienoju vēl dažus, un tā tas izauga," skaidro Strautiņš. "Kad viņi teica, ka par klientiem uzskata cilvēkus ar trim miljoniem dolāru un man vajadzētu piemaksāt, lai glabātu pie viņiem naudu, mēs sadarbību pārtraucām. Es patiešām sajutos kā sīkmanis." Konta informācijā kā Strautiņa profesija bija minēta naftas tirdzniecība.
Pārējie Latvijas kontu īpašnieki ir sabiedrībai maz zināmas privātpersonas. Pavisam ar Latviju saistītām personām ir bijuši 49 konti, kas parādās noplūdušajos datos. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests no Francijas nodokļu dienesta ir pieprasījis informāciju par kontu īpašniekiem.
Uz sarakstu
