Noslēgusies pirmā kultūras tūrismam veltītā konference Jūrmalā
Savukārt konferences otrajā dienā bija iespēja dzirdēt veiksmīgākos ārvalstu pieredzes piemērus kultūras tūrismā, tostarp par Reikjavīkas koncertzāli "Harpa", kuru pēc sniegtās informācijas apmeklē visi tūristi, kas ierodas Reikjavīkā. Savukārt diskusijā tika meklēti risinājumi, kā esošajos budžeta un likumdošanas apstākļos kultūras piedāvājumu padarīt pievilcīgu ārvalstu kultūras un darījumu tūristiem.
Viens no galvenajiem konferences secinājumiem bija, ka sadarbojoties tūrisma nozare var sniegt papildus ieņēmumus kultūras nozarei, piesaistot auditoriju koncertiem, pasākumiem un klientus telpu nomai konferencēm un citām norisēm. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka, lai piesaistītu ārvalstu tūristus, ir nepieciešama kompleksa pieeja – kvalitatīvs kultūras pasākumu piedāvājums, pārdomātas un efektīvas mārketinga aktivitātes, kā arī laba sadarbība un serviss. Viens no būtiskākajiem veiksmes faktoriem ārvalstu tūristu piesaistīšanai ir savlaicīga kultūras pasākumu plānošana un informācijas sniegšana tūrisma nozarei, kā arī šo pasākumu popularizēšana Latvijā un ārvalstīs.
Ņemot vērā, ka konferences nosaukums bija "Vai šeit ir bizness? Kultūras pienesums reģionālā tūrisma attīstībā", tad daudz tika runāts arī par koncertzāļu un kultūras organizāciju un to organizēto pasākumu ekonomisko dzīvotspēju. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone uzsvēra, ka "neskatoties uz to, ka investīcijas kultūras jomā rada multiplikatora efektu, kas daudzās saistītajās nozarēs pat desmit reizes pārsniedz sākotnējos ieguldījumus, tomēr to ekonomisko atdevi nevar vērtēt tikai kā biznesā, jo tās ir arī investīcijas cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā."
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsvēra, ka "kultūras tūrisms ir sajūtu pirkšana visplašākā nozīmē. Tas ir sajūtu grozs: mākslas kvalitāte, maltīte, naktsmājas, apkārtējā vide, kompānija, stils, apkalpošanas kultūra. Pilnīgi viss, lai cilvēks gūtu gandarījumu un atgrieztos atkal un atkal. Tāpēc milzu loma ir arī sadarbībai koncertzāļu, pasākumu rīkotāju, tūrisma profesionāļu, uzņēmēju, pašvaldības un valsts institūciju starpā, lai veidotu vienotu izpratni par pozitīvu, autentisku un neaizmirstamu sajūtu buķetes radīšanu mūsu viesiem."
Savukārt Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis, runājot par kultūras tūrismu, uzsvēra, ka tajā ir divu veidu klienti – vieni, kuri mērķtiecīgi izvēlas kultūras pasākumus un dodas tieši uz tiem, savukārt otri, kuri kā tūristi ir ieradušies kādā valstī, cienot un interesējoties par kultūru, spontāni nolemj apmeklēt kādu koncertu vai kultūras pasākumu. "Mūs interesē un lielāku uzmanību vēlamies pievērst tieši pirmo klientu grupai, jo viņi sniedz vislielāko ekonomisko pienesumu gan kultūras pasākumiem, gan tūrisma un saistītajām nozarēm kopumā."
Konferences noslēgumā dalībnieki vienojās, ka nepieciešams turpināt darbu, lai izstrādātu konkrētu sadarbības modeli sekojošās jomās:
* Nozīmīgu un augstvērtīgu kultūras projektu mākslinieciskās programmas veidošanā;
* Iedzīvotāju informēšanā, izglītošanā un mārketinga aktivitāšu īstenošanā;
* Iegūtās pieredzes apmaiņā saimnieciskās darbības jomā un jauno tehnoloģiju ieviešanā;
* Latvijas profesionālās mākslas, festivālu un koncertzāļu piedāvātās programmas popularizēšanā ārvalstīs;
* Savstarpējās konsultācijas, lai sniegu atbalstu pašvaldību un valsts institūcijām uz valsts attīstību vērstas kultūrpolitikas veidošanā.
Kultūras tūrisms, kura popularitāte visā pasaulē jau sen tiek likta lietā veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībai, pateicoties dinamiskai kultūras infrastruktūras attīstībai, bet jo īpaši Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā, Cēsīs, Ventspilī un citviet Latvijā, arī mūsu valstī pamazām kļūst par realitāti. Tādēļ Jūrmalas tūrisma informācijas centrs un Dzintaru koncertzāle, kas šogad svin 80 gadu jubileju, pirmo reizi Latvijā organizēja konferenci, lai diskutētu par kultūras tūrisma attīstību Latvijā un kvalitatīvu piedāvājuma sniegšanu ārvalstu tūristiem.
Uz sarakstu
