Pamatskolā 40% mācību satura būs jāapgūst latviešu valodā un bilingvāli
Pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas izglītības ieguvei, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma valsts valodas sarunvalodas pamatus apgūst rotaļnodarbībā "Latviešu valoda".
Pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un bilingvāli apgūst ne mazāk kā divās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi.
Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā būs apgūst ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas.
Noteikumi stāsies spēkā no 2012.gada 1.janvāra.
Izglītības iestādes mazākumtautību izglītības programmās kopš 1999.gada ir izmantoti četri mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi, kuri izstrādāti pēc ministrijas 1997./1998.mācību gadā pasūtītā pētījuma Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Pamatojoties uz tiesību aktos noteikto, izglītības iestādes ir izstrādājušas arī savas pamatizglītības programmas.
Saskaņā ar izglītības programmu licencēšanas komisijas reģistru līdz 2009.gadam 13,5% licencēto izglītības programmu ir izstrādājušas izglītības iestādes.
5% licencēto izglītības programmu attiecas uz 1.modeli, kurš ieteicams skolēniem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā vai bilingvāli, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze un vide.
41,6% izglītības iestāžu ir licencējušas 2.modeļa izglītības programmas, kas ieteicamas skolēniem, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes, nav latviešu valodas lietošanas vides, bet kuru ģimenes vēlas, lai bērni integrētos Latvijas sabiedrībā.
34,8% izglītības iestāžu ir licencējušas 3.modeļa izglītības programmas, kas ieteicamas skolēniem, kuriem nav priekšzināšanu latviešu valodā, nav latviešu valodas lietošanas vides, bet kuru ģimenes vēlas, lai bērni integrētos Latvijas sabiedrībā.
5,6% izglītības iestāžu ir licencējušas 4.modeļa izglītības programmas, kas ieteicamas skolēniem, kuriem nav priekšzināšanu latviešu valodā un kuru ģimenes vēlas, lai bērni sākumskolas izglītību iegūtu dzimtajā valodā. Īstenojot 4.modeļa programmu, no 1.līdz 6.klasei latviešu valodā apgūstamo mācību priekšmetu proporcija ir zemāka attiecībā pret mazākumtautību valodā apgūstamo mācību priekšmetu proporciju, kā arī netiek paredzēta mācību priekšmetu apguve bilingvāli.
Piemēram, 1.klasē latviski apgūstamo mācību priekšmetu apjoms ir 18,2%, 2.klasē - 17,4%, 3.klasē - 16,7%, 4.klasē - 15,4%, 5.klasē - 14,3% , 6.klasē - 13,3%, 7.klasē - 43,8%, 8.un 9.klasē - 41,2%. Nosakot pamatskolā 40% mācību satura apguvi latviešu valodā un bilingvāli, tiks atrisināta situācija, ka 4.modeļa izglītības programmā no 1.līdz 6.klasei ir samērā zema proporcija mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā.
Lai noskaidrotu, kādu ietekmi varētu radīt izmaiņas esošajos normatīvajos aktos, kā arī skolēnu iespējas apgūt mācību priekšmetus latviski un bilingvāli, Izglītības un zinātnes ministrija 2009.gadā veica pētījumu "Centralizēto eksāmenu pēdējo trīs gadu rezultātu analīze un sagatavotība pārejai uz vienotu latviešu valodas eksāmenu 2012.gadā izpēte".
Pētījumā iekļauto skolu piemēri liecina, ka skolās, kas veiksmīgi īsteno bilingvālo izglītību, lielākā daļa skolēnu atzina, ka viņu sekmes mācību priekšmetos nav mainījušās, bet latviešu valodas zināšanas ir uzlabojušās. Pēc skolēnu domām, būtu vēlama pēc iespējas pakāpeniskāka pāreja uz mācībām divās valodās un vēlāk pamatā latviešu valodā. Līdz ar to pakāpeniska un pamatota mācību satura apguves proporcijas noteikšana pamatskolā 40% mācību satura apguve latviešu valodā un bilingvāli, kā arī iespējas izvēlēties mācību priekšmetus, kuri apgūstami latviešu valodā vai bilingvāli, nodrošina pēctecīgu un sistēmisku mācību priekšmetu apguvi.
Uz sarakstu
