Pēc plašām diskusijām Saeimas komisija uzdod KM iesaistīties Kultūras centru likumprojekta izstrādē
LNKC vadītāja Signe Pujāte skaidroja, ka Latvijā ir 554 kultūras centri, no kuriem 27% atrodas Latgalē, 22% Vidzemē, 17% Kurzemē, 16% Pierīgā, 15% Zemgalē un 3% Rīgā. Pēc LNKC vadītājas teiktā Latvijā pašlaik nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu šo pašvaldību dibināto iestāžu statusu, kā arī kvalitātes novērtēšanas kritērijus.
Diskusijas komisijas deputātu vidū izraisīja iecere šim mērķim izstrādāt likumprojektu. Pēc Ašeradena, deputātu Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK) un Evijas Papules (S), kā arī Saeimas juridiskā biroja pārstāves un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāves domām tā vietā varētu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus. Viņi arī norādīja uz vairākiem trūkumiem likumprojekta saturā, kā rezultātā, pēc viņu domām, jaunais likums līdz galam nerisinātu kultūras iestāžu problēmas.
Kategoriski noraidošu viedokli par iesniegto likumprojektu sēdē pauda deputāte Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), kura pauda, ja nozares darbinieki nav spējīgi argumentēti atbildēt uz pašvaldību vadītāju vai valsts pārvaldes iestāžu pārstāvju jautājumiem par gada laikā paveiktiem darbiem, tad piedāvātais likums nav vajadzīgs. Pēc Benhenes-Bēkenas domām, arī likumprojektā pieminētā brīvprātīgā akreditācija radītu lielāku neskaidrību kultūras pārvaldībā. Tāpat deputāte pauda bažas, ka attiecīgais likums pašvaldībām uzliktu papildu birokrātisko slogu, neraugoties uz to, ka valsts pārvalde pašlaik tiecas uz šī sloga mazināšanu.
Savukārt deputāti Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), Ilmārs Dūrītis (AP) un Ilga Šuplinska (JKP) pauda pretēju nostāju, sakot, ka Kultūras centru likums Latvijā ir ļoti nepieciešams. Rībena argumentēja, ka tieši no kultūras centru pašreizējās darbības atkarīgs, kā sabiedrības kultūras vērtības saglabāsies nākotnē. Savukārt Šuplinska pauda, ka, pašvaldībām ir tendence ignorēt Ministru kabineta noteikumus, kas liek domāt, ka likums tomēr ir vajadzīgs.
Deputāts Dūrītis piebilda, ka pašvaldību kultūras centri, pēc viņa novērojumiem, nereti tiek pārlieku daudz ietekmēti no vietvaru vadītāju puses, līdz ar to jaunais likums arī pasargātu kultūras centu vadītājus no politiķu ietekmes.
Šo diskusiju laikā kopsaucējs netika rasts, tādēļ Ašeradens Kultūras ministrijai uzdeva līdz janvāra vidum izvērtēt un komisijā iesniegt uzlabotu likumprojekta redakciju. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ļoti augstu vērtē nevalstiskā sektora iesaisti likumprojekta izstrādē, taču norādīja, ka ministrijai kā nozari uzraugošajai un kontrolējošajai iestādei tā izstrādē jāiesaistās vairāk.
Kā ziņots, iepriekšējā Saeima oktobrī konceptuāli atbalstīja jauna Kultūras centru likuma projektu, kas nosaka kultūras centru statusu Latvijā, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību un attīstības iespējas.
Likumprojekts aptver jautājumus par kultūras centru darbības mērķi, funkcijām, dibināšanu, pienākumiem, tiesībām, finansējumu, kā arī valsts un pašvaldību kompetenci kultūras centru jomā. Paredzēts, ka katrs kultūras centrs būs jāiekļauj kultūras centru reģistrā, lai vienkopus nodrošinātu informāciju par pašvaldību dibinātajiem kultūrascentriem.
Jaunā likuma projekts paredz arī ieviest kultūras centru brīvprātīgu akreditāciju. Lai to saņemtu, kultūras centriembūs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Plānots, ka akreditāciju izsniegs uz pieciem gadiem un par tās kārtības izstrādi būs atbildīgs Ministru kabinets. Akreditētās iestādes varēs saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus ar kultūras centru attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai.
Pašlaik paredzēts, ka likums attieksies uz pašvaldību dibinātiem kultūras centriem, kuri tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts un pašvaldības. Latvijā ir 119 pašvaldības, ko veido 110 novadi un deviņas republikas pilsētas, proti, Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Pašvaldībās kopumā ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri, norādīts likumprojekta anotācijā.
Uz sarakstu
