Reizniece-Ozola: Valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi LMT un "Lattelecom"
Viņa informēja, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.
Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība ir, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.
Valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA "Lattelecom" un LMT.
Darba grupai paredzēts risināt sarunas ar "TeliaSonera AB" grupu par "Lattelecom" un "Latvijas Mobilā telefona" kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību, tostarp kapitālsabiedrību reorganizāciju, dalībnieku maiņu un citiem pasākumiem, kas nepieciešami to ekonomiskās vērtības paaugstināšanai un darbības uzlabošanai.
Ekonomikas ministrijā (EM) skaidro, ka ar MK 2012.gada 30.marta rīkojumu tika izveidota darba grupa, lai risinātu minētos jautājumus, taču, tā kā, apstiprinot jauno valdību, ir mainījies darba grupas jeb ministru sastāvs, nepieciešams atjaunot darba grupas sastāvu. Par grupas vadītāju nozīmēta ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tāpat darba grupā darbosies satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) un finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
EM jau iepriekš informēja, ka, balstoties uz abu uzņēmumu padomju kopīgo ziņojumu, ir vērtēti dažādi modeļi LMT un "Lattelecom" ciešākai sinerģijai, lai uzņēmumu attīstības stratēģijas būtu saskaņotas un tiktu veicināts to daļu vērtības pieaugums un turpmāka attīstība, valstij saglabājot izšķirošo ietekmi uzņēmumos. Satiksmes ministrija savukārt atzinusi, ka "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) un "Lattelecom" apvienošanas kā jebkuru uzņēmumu apvienošanas pamatā jābūt ekonomiski pamatotiem aprēķiniem un ilgtermiņa ieguvumiem sabiedrībai, un, saņemot nepieciešamo informāciju, ministrija attiecīgi vēl vērtēs procesu.
EM iepriekš informēja, ka, balstoties arī uz abu uzņēmumu padomju kopīgo ziņojumu, ir vērtēti dažādi modeļi LMT un "Lattelecom" ciešākai sinerģijai, lai uzņēmumu attīstības stratēģijas būtu saskaņotas un tiktu veicināts to daļu vērtības pieaugums un turpmāka attīstība, valstij saglabājot izšķirošo ietekmi uzņēmumos.
"Lattelecom" dibināts 1992.gadā kā valsts uzņēmums "Lattelekom". 1994.gadā tas pārtapa par SIA "Lattelekom" un par uzņēmuma īpašnieku (49%) kļuva Dānijā reģistrētais "Tilts Communication", kas tobrīd piederēja Somijas "Sonera", britu "Cable&Wireless" un Latvijas valstij jeb Privatizācijas aģentūrai, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā (51%). 1998.gadā "Sonera" iegādājās "Cable&Wireless" daļas, un 2002.gadā "Sonera" apvienojās ar zviedru "Telia", veidojot tagadējo "Lattelecom" 49% līdzīpašnieku "TeliaSonera".
"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma pieder zviedru "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% - Latvijas valstij.
Uz sarakstu
